Man šķiet, ka mūsdienās sportam ir cita nozīme (vismaz parasto cilvēku vidū, kas nav pasaules mēroga sportisti), protams, ir cilvēki, kas nevar iesākt dienu bez rīta krosiņa, bet tomēr liela daļa sabiedrības pēc skolas beigšanas, pēc obligāto sporta nodarbību beigām aizmirst ko nozīmē sāpošas kājas no skriešanas.
Manuprāt, Madlienas 3 populārākie sporta veidi : vieglatlētika, basketbols un volejbols. Ir īpaši to var redzēt un tas izpaužas tad, kad ir kādas sacensības vai sporta svētki. Tie parasti ir plaši apmeklēti pasākumi.
Pārdomas – manuprāt, viss romāns ir A. Eglīša pārdomas par savu dzīvi, ja godīgi, tad, manuprāt, šo drīzāk varētu nosaukt par stāstu, jo man šķiet, ka romāns ir mīlas stāsts. Bet tomēr, šajā darbā ik pēc laiciņa var lasīt autora atziņas, pārdomas un uzskatus par dzīvi, par cilvēkiem, mākslu.
Ironija- vērojama dažās vietās. Manuprāt, vislabāk tā aprakstīta 1.,89, kur par sava stadiona lielāko trūkumu A.Eglītis neuzskatīja to, ka tur ganās govis un viņu mēslos var paslīdēt, bet gan drīzāk to, ka tajos var iekrist kāds metamais rīks.
Spraigs sižets- tādu saskatīju tikai dažās vietās. Viens no tiem bija Anniņas lielais pārgājiens no Rīgas uz Inciemu, kad viņa veda govi mājās. Ātrāk gribēju uzzināt kas notika ar lielajām ceļotājām.
Nākošais nedaudz elpu aizraujošais sižets bija tad, kad puiši izdomāja ar svešu divriteni uzrīkot skriešanos un Anšlavs iebrauca apmalē un salauza braucamo.
Atziņas un vērtējumi- ļoti patika kā ir aprakstīts Tone, it īpaši , kad aprakstīta viņa personība, ka nekļūst lipīgi saldens, nekļuva familiārs un līdzīgs, man šķiet, ka to katram vajadzētu paturēt prātā.
…