Antarktīda – kontinents Dienvidu puslodē, antarktikas centrālajā daļā, ap Dienvidpolu. Plašā nozīmē – viss sauszemes un jūras apgabals ap dienvidpolu, kur siltākā mēneša to nepārsniedz +100C. Šaurā nozīmē – neapdzīvots kontinents ap dienvid-polu, līdz 14 miljoniem km2 liels Krasta līnijas garums ir vairāk nekā 30 tūkst. km, tā ir maz izrobota. Lielākoties ledus stāvkrasts, tikai 2400 km – klintis, galvenokārt Antarktīdas pussalā. Antarktīdu apskalo Atlantijas, Indijas un Klusais okeāns un to jūras, Rosa un Vedekla jūra Antarktīdu sadala Austrum-Antarktīdā un Rietum-Antarktīdā. Austrumu daļa ir lielākā. Rietumu daļā labāk pazīstama ZR daļa, pretim Dienvidiem. Amerikas galotnei, kas šķiet bijusi ar to saistīta, par ko liecina abu līdzīgā ģeoloģiskā uzbūve un saistošās salu virknes. Nomalēs atrasti vulkāni: Erebuss un Terrors un Gauss.
Antarktīdas platforma aptver lielu daļu Antarktīdas, izņemot Antarktīdas pussalu un Klusā okeāna piekrasti. Platforma konsolidējās prekembrijā. Pamat klintāju veido galvenokārt kristālu slānekļi, gneisi un migmatīti. To sedz augšējā proterozoja un apakšējā palenozoja nogulumu un vulkanogēno iežu sega, no kurām daļa dislocēta. Virs tās – vidējā un vēlā paleozoja, drupieži ar trapu siliem. Daudz intrūziju. Trans antarktīdas kalnus un Mērijas Bērdas Zemi aizņem kaledonijas plātne, ko veido galvenokārt sakrokoti kembrija drupu un vulkanogēnie ieži ar intrūzijām; sedz dažāda vecuma smilšakmeņi, aleirolīti, māla slānekļi, tilīti, bazalti. Dzelzs vara u.c. rūdu, kā arī sēra un akmeņogļu ieguves.
Antarktīdas pussala atrodas Rietum-antarktīdā. Garums 1500 km, vidējais platums – 200 km. Pussalu veido Andu kalnu turpinājums (Antarktandi). Z.Daļā (Greiama Zemē) augst. līdz 2328 m, D (Pālmera Zemē) – 4191 m (Džeksona k.). Krasta līnija izrobota; salas lielākajā daļā ledājs, kas Austrumu piekrastē veido Larsena šelfa ledāju. ZR piekrastē subantarktiskais klimats
Antarktīdas kontinents kādu mēs to pazīstam šodien nav vienmēr atradies tur, kur tas ir tagad, kā arī nav bijis tik auksts. Antarktīdā sastopamās akmeņogles un tropisko augu un dzīvnieku fosilijas pierāda, ka Antarktīda tādā stāvoklī, kādu mēs to redzam šodien, ir pastāvējusi tikai 60 miljonu gadu. Ideju, ka kontinents pārvietojies no savām agrākajām pozīcijām uz Dienvidpolu pirmoreiz izteica 1912. gadā vācu zinātnieks Alfrēds Vēgners. Lai attēlotu Antarktīdas kontinenta izcelsmi, nepieciešams atgriezties laikā pie milzīgās dienvidu puslodes zemes masas, pazīstamas kā Gondvana, kas eksistēja pirms 500-160 miljoniem gadu.…
