Antibiotikas

Antibiotikas ir zāles, kuras kavē vai aptur baktēriju augšanu. Tās nav aktīvas pret vīrusiem, kuri izsauc tādas saslimšanas kā gripa, saaukstēšanās un akūts bronhīts. Šīs vīrusu izsauktās saslimšanas beidzas spontāni un nav nepieciešama ārstēšana ar antibiotikām.
Pirmo antibiotiku, penicilīnu, Aleksandrs Flemings atklāja 1928. gadā. Ir divu veidu antibiotikas: 
1.Šaura spektra antibiotikas
Darbojas pret specifiskām baktērijām. Tās izraksta, ja ir zināms, kāda baktērija ir izsaukusi infekciju. Svarīgi, ka šīs antibiotikas mazāk iedarbojas uz “labajām” jeb nekaitīgajām  baktērijām kā plaša spektra antibiotikas. 
2.Plaša spektra antibiotikas
Iedarbojas uz lielāku baktēriju skaitu. Tās lieto gadījumos, kad nav skaidrs kādas baktērijas izsauc infekciju vai arī, ja infekciju izsauc vairākas baktērijas. Diemžēl tās nonāvē arī vairāk “labās” (noderīgās) jeb nekaitīgās baktērijas nekā šaura spektra antibiotikas.
Antibiotikas galvenokārt iegūst no pelējuma sēnēm (penicilīnu) vai arī no starainām sēnēm (streptomicīnu, biomicīnu, tetraciklīnu, eritromicīnu u. C.), vai arī no citiem radnieciskiem mikroorganismiem. …