Antīkās Grieķijas keramika un lietišķā māksla

Grieķija ir kalnaina un ainaviska zeme. Kalniem ir izolējoša nozīme, jo kalnu grēdas šķērso gandrīz visu Grieķiju un nereti stiepjas līdz pašai jūrai. Tikai apmēram 20 % no teritorijas aizņem ielejas un līdzenumi. Lielākie līdzenumi bija Tesālijā, Boiotijā un Lakonijā. Saule un maigais klimats bija labvēlīgs vīnkopībai un olīvu audzēšanai.
Kalnu zeme ir bagāta ar dažādiem izejmateriāliem: varš, dzelzs, marmors, podniecībai piemērots māls, sudrabs un zelts.
Podnieka amats kļuva par vienu no svarīgākajiem amatiem senatnē. Šīs amatniecības nozares svarīgumu noteica tas, ka māla trauki kalpoja gan produkcijas uzglabāšanai, gan transportēšanai; no māla tika gatavots vairums mājsaimniecības trauku, gaismekļi, kārniņi. Māla traukus izveda arī uz citām zemēm.
Tāpat arī ļoti augsti vērtējās aušanas māksla, tā kā lielu uzmanību grieķi pievērsa savam izskatam un modei, kas mainījās sakarā ar pārmaiņām sabiedrības dzīvē. Grieķu apģērbs nogāja garu un sarežģītu attīstības ceļu, sākot no primitīvi dekoratīvā agrīnā perioda tērpa līdz izmeklēti izsmalcinātajam apģērbam pēdējos valsts pastāvēšanas gados ( helēnisma periods ). Hellēnisma laikmetā no Ēģiptes tika ievesti dārgi, plāni audumi, no Indijas kokvilna, no Ķīnas - zīds. Tomēr par Senajai Grieķijai visraksturīgāko uzskata apģērbu, kas radās tā sauktajā zelta laikmetā. Savam apģērbam viņi izmantoja mīkstus, elastīgus un labi drapējošus audumus.…