Pasaulē ir ēkas, kas radījušas lūzuma jeb pagrieziena punktu arhitektūrā. Raugoties tālākā pagātnē, šāds pagrieziena punkts bija viss, ko radījis spānis Antonio Gaudi. Tās savā veidā ir celtnes, kas savieno pagātni un nākotni.
Barselona – Katalonijas galvaspilsēta – šodien ir viena no modernajām Eiropas lielpilsētām, kas nebeidz pārsteigt ar radošu izdomu un kā magnēts saista ar savu vitālo šarmu. Aizpagājušā gadsimta vidū Barselonai tika izstrādāts grandiozs pilsētas paplašināšanas plāns, lai savienotu tās veco daļu (Barselonas romiešu un viduslaiku pagātnes daļu) ar augošajām piepilsētām. Šis kādreizējais tukšais starpposms, kas tā arī paturējis L’Eixample (paplašināšana) vārdu, šobrīd ir avēniju un laukumu tīkls, piebārstīts ar modernisma elegantajām ēkām. Viena pēc otras šeit skatam iznirst Antonio Gaudi celtās mājas. Gaudi un modernisma virziens aizsāka mūsdienu Barselonas attīstību. Šā gadsimta laikā Barselona ir izveidojusies par urbanizētās kultūras pērli, kurā satiekas tendences no visas pasaules, lai tiktu pārstrādātas Barselonas manierē. Tas ir manāms pilsētas vizuālajā tēlā – tās arhitektūra un pilsētdizains rāda unikālu formas vienotību: te pat ielu laternas un soliņi izraisa estētisku baudījumu. …
