Ne visi indivīdi ir viegli iekļaujami noteiktā speciālās izglītības kategorijā. Tie, kuriem ir divi vai vairāk veidu traucējumi, piemēram, vājdzirdība un garīga atpalicība, uzlūkojami par atsevišķu kategoriju.
Reizēm šādiem audzēkņiem ir grūti noteikt visnoderīgāko palīdzības veidu mācībās. Dažiem skolēniem īpašas mācīšanas pakalpojumi var tikt piedāvāti pavisam citādas izņēmuma kategorijas dēļ: tie ir talantīgie un apdāvinātie bērni. Piedevām IDEA likuma nosacījumiem pastāv arī Valsts likums 100 - 297, Džeikoba K. Dževitsa Apdāvināto un talantīgo skolēnu izglītības akts. Saskaņā ar šo aktu apdāvinātu un talantīgu audzēkni raksturo augstas intelektuālās, radošās, mākslinieciskās, līdera vai specifiska akadēmiskas spējas un vajadzība pēc pakalpojumiem un nodarbībām, kas parasti skolās netiek piedāvātas, bet ir nepieciešamas šo spēju pilnīgai izkopšanai. Atšķirībā no IDEA, Valsts likums 100 – 297 nedod īpašas rīcības pilnvaras. Tomēr vairumam štatu ir likumi, kuri nodrošina skolām īpašu palīdzību.
20. gs. sākumā ievērojamais krievu pedagogs P. Kapterevs asi kritizēja dažu pedagogu pārlieko cenšanos iemiesot dzīvē vienpusīgi harmoniskas attīstības vācisko ideālu, ar harmonizācijas palīdzību izlīdzinot atpalikušās puses, tās vingrinot, bet vienlaicīgi piebremzējot spēcīgi attīstītās puses. Rezultātā īsti attīstīta nav vairs neviena puse.
…