1. Apdrošināšanas būtība un veidi
1.1. Definīcija un vēsture
Bieži nākas saskarties ar faktu, ka terminiem nav universālu definīciju, arī terminam „apdrošināšana” nav vienas, universālas definīcijas, tāpēc autore piedāvā vairākos literatūras avotos sniegtās definīcijas.
Apdrošināšana: vienošanās, saskaņā ar kuru jūs ik gadu maksājat noteiktu naudas summu īpašai kompānijai ar mērķi aizsargāt kaut ko, piemēram, jūsu māju, mašīnu vai veselību, ja kaut kas notiek jūsu mājai vai mašīnai, vai jūs saslimstat, kompānija maksā jums noteiktu naudas summu.1
Apdrošināšana: apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā iespējamā zaudējuma riska nodošana apdrošinātājam.
Apdrošināšana: īpašs ekonomiskās darbības veids, kas saistīts ar mantisko interešu zaudējuma riska pārdali starp apdrošināšanas dalībniekiem (apdrošinājuma ņēmējiem), ko veic specializētas organizācijas (apdrošinātāji), kas nodrošina apdrošināšanas iemaksu akumulāciju, apdrošināšanas rezervju veidošanos un apdrošināšanas izmaksu veikšanu apdrošināto mantisko interešu zaudējuma gadījumā.
Apdrošināšana: efektīvs zaudējumu, kuri ir radušies materiālo vērtību īpašniekam tādu ārkārtas gadījumu kā dabas stihija, avārija, ugunsgrēki, laupīšana, atlīdzināšanas veids.
Rezumējot šīs definīcijas, var teikt, ka:
zaudējuma risks tiek nodots no vienas personas citai, bet ne samazināts. Piemēram, nodegušas ēkas vai dabas stihiju radītais zaudējums kādam būs jāsedz jebkurā gadījumā – vai tas būtu pats īpašnieks vai apdrošinātāji. Kopumā katras valsts ekonomikai ir izdevīgi paaugstināt dažādu zaudējumu kontroles efektivitāti;
tiek veidotas rezerves, no kā tiek segti zaudējumi, kad tie iestājas. Piemēram, ja Latvijā autoīpašnieki par katras vieglās automašīnas obligāto sauszemes transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu gadā maksā padrošinātājiem 50 latu, tad cik automašīnām visu gadu jābrauc, neizraisot ceļu satiksmes negadījumus, lai apdrošinātājs varētu apmaksāt zaudējumus par vienu avāriju 3000 Ls vērtībā?
Ir būtiski uzsvērt arī apdrošināšanas sociāli ekonomisko aspektu. Jo vairāk cilvēku laikus veidos uzkrājumus dažādu neparedzētu zaudējumu segšanai, jo mazāka ir dažādu katastrofu ietekme uz sabiedrības dzīvi kopumā. [1; 10]
Vissenākie apdrošināšanas noteikumi, kuri saglabājušies līdz mūsdienām, izklāstīti vienā no Talmuda grāmatām. Ja kādam no ēzeļu dzinējiem nomira ēzelis, pārējiem dzinējiem bija jāiedod tam cits ēzelis, bet ne nauda. Jau tanīs laikos tika likti pamati svarīgam apdrošināšanas principam – apdrošināšanas aizsardzībai nav jākalpo par bagātības palielināšanas veidu. [3; 19]
Tāpat vienas no pirmajām apdrošināšanas iezīmēm saskatāmas jau 2100 gadu pirms Kristus – Hammurapi likumos Šumeru valstī, arī feniķiešu un sengrieķu jūrasbraucēju aprindās, kur dibinātas ar jūrniecību (kravu un kuģu) saistītas savstarpējās apdrošināšanas biedrības.
…
