Šī darba temata aktualitāti autors bāzē uz mūsu valsts pašreizējo apdrošināšanas tirgus slēpto krīzi. Apdrošināšanas sabiedrību spožo attīstības kāpumu pēdējo divu gadu laikā nomainījis stāvoklis, kad tirgus paplašināšanas iespējas vienas valsts ietvaros ir izsmeltas. Loģisks risinājums šai situācijai būtu orientēšanās uz aizrobežu tirgiem, tomēr apdrošināšanas sabiedrību nelielais tirgus nišas īpatsvars nedod tādu iespēju. Tas loģiski noved pie apdrošināšanas kompāniju saplūšanas. Īpaši spilgti tas izpaudās iepriekšējā gada nogalē, kad trīs lielākās apdrošināšanas sabiedrības «Balta», «Latva» un «Rīgas apdrošināšanas sabiedrība» nonākušas pie kopīgas sadarbības, pasniedzot sevi kā vienotu apdrošinātāju grupu, tas pavērtu iespēju iegūt vietu apdrošināšanas tirgos arī ārpus valsts robežām. Ja tas nenotiks, tad apdrošināšanas tirgū gaidāma nīkulīga pastāvēšana esošajās pozīcijās.
Šajā dinamiskajā kāpumu un kritumu tirgū savu neapšaubāmu vietu ir atraduši arī apdrošināšanas brokeri kā neatņemama tā daļa. Jebkuras norises, kas saistītas ar apdrošināšanas tirgu kopumā, secīgi ietekmē arī brokerus kā šī tirgus lielākos starpniekus. Ja apdrošināšanas sabiedrību pieaugums sākotnēji bija ļoti progresīvs, kas izskaidrojams ar šīs tirgus daļas sākotnējo mazo konkurenci un lielas peļņas gūšanas iespējām, minimāli aizskarot konkurentu intereses, tad apdrošināšanas brokersabiedrības kā tirgus pakalpojums no tā potenciālo piedāvātāju puses ir guvis proporcionālu atsaucību.
Darba mērķis ir raksturot apdrošināšanas brokeru darbības vietu un nozīmi apdrošināšans tirgū, kā arī noteikt to tālākās attīstības perspektīvas.
Darba mērķa sasniegšanai tiek izvirzīti divi uzdevumi: veikt apdrošināšanas brokeru teorētisku aprakstu attiecībā pret apdrošināšanas tirgu kopumā; konstatēt to mijiedarbību ar ārpusapdrošināšanas iestādēm.
Kursa darba pētījuma perioda sevī ietver laika posmu no 1998. gada līdz šī gada sākumam.
Tā kā apdrošināšanas literatūras sfērā ir tikai viens speciāls ekonomisks izdevums, kursa darba izveidei lielākoties tika izmantota periodika, kas nav vērtējama kā speciālā ekonomiskā literatūra.
Apdrošināšanas tirgū darbojas trīs puses: pakalpojuma pārdevēji - apdrošināšanas sabiedrības, pakalpojuma pircēji - sabiedrība kopumā, rūpnieki un tirgotāji un starpnieki - apdrošināšanas brokeri un aģenti.
Apdrošināšana neaprobežojas tikai kā uz privāto sektoru vērsts bizness. Privātās apdrošināšanas polises nebūt nav galvenā apdrošināšanas tirgus ssastāvdaļa. Vairums apdrošināšanas sabiedrību lielāko daļu laika veltī tirgotāju un rūpnieku apdrošināšanai. Gan personas apdrošināšanas polises pircēji, gan organizācijas var slēgt darījumus tiešā kontaktā ar apdrošināšanas sabiedrības pārstāvi. Pircējs izlemj, kāda veida apdrošināšana tam nepieciešama un, iespējams, vēršas pie vairākām apdrošināšanas sabiedrībām, lai uzzinātu, kādas ir iemaksu summas un visbeidzot izlemj, kurā sabiedrībā apdrošināties. Tomēr indivīdam iespējams arī izmantot starpnieka pakalpojumus. Var veidot veikala tipa telpas, kur indivīdiem iespējams iegriezties un noformēt apdrošināšanu vai vismaz uzzināt apdrošināšanas cenas no starpnieka, kurš darbojas vairāku apdrošināšanas sabiedrību vārdā.…
