Neviena juridiska vai fiziska persona ugunsgrēkā vai citā nelaimē nevēlas zaudēt savu kustamo vai nekustamo īpašumu, kad vienā mirklī cietušais var palikt bez pajumtes, iedzīves priekšmetiem vai arī bez ražošanas iekārtām. Apdrošināšana ir vien no soļiem, kā mazināt zaudējumus pēc šāda riska iestāšanās. Risks – pārdrošs solis vai pasākums cerībā uz izdošanos. Tāpēc jāizvēlas pareiza metodiska pieeja, pieņemot lēmumu par apdrošināšanu. Visizplatītākā un vienkāršākā rīcība riska apstākļos ir apdrošināšanas līguma noslēgšana.
Apdrošināšanas sektors ieņem arvien nozīmīgāku vietu mūsdienu sabiedrībā, gan palīdzot cilvēkiem rūpēties par savu un tuvinieku drošību un labklājību, gan nodrošinot veiksmīgu uzņēmējdarbību. Cilvēkiem ir svarīgi apdrošināties gan pret nelaimes gadījumiem, gan apdrošināt sev piederošs kustamos un nekustamos īpašumus, arī civiltiesisko atbildību utt. Tātad nodrošināties pret iespējamo risku, kas var radīt zaudējumus. Apdrošinātājam kā pakalpojuma piedāvātājam ir jānodrošina apkalpošana, kas atbilst klienta interesēm. Arī pašām apdrošināšanas sabiedrībām ir jāidentificē riski, kas skar uzņēmuma darbību un jācenšas izzināt šī riska cēloņus un veikt attiecīgus pasākumus riska mazināšanai. Jo stabils apdrošināšanas tirgus ir būtisks jebkuras veiksmīgas ekonomikas struktūras komponents. Daudzi ekonomisti raksta par saikni starp stabilu apdrošināšanas tirgu un ražošanas attīstību.
Darba mērķis ir izprast riska jēdzienu un apdrošināšanas riska būtību.
Mērķa sasniegšanai izvirzīti uzdevumi:
formulēt riska būtību, veidus un raksturot riska novērtēšanas metodes;
izpētīt apdrošināšanas riskus vairākās apdrošināšanas sabiedrībās;
izpētīt uzkrāto riska pārvaldību apdrošināšanas sabiedrību praksē.
…
