APDROŠINĀŠANAS BŪTĪBA UN ATTĪSTĪBA
1.1. Apdrošināšanas mehānisms un klasifikācija
Apdrošināšana ir viena no svarīgākajām ekonomikas sistēmas sastāvdaļām, kura sākusi veidoties jau tālā pagātnē. Laika gaitā tā ir izveidojusies par svarīgu modernās tirgus ekonomikas sastāvdaļu, kura spēj būtiski ietekmēt gan tās veidošanos, gan stabilitāti. Apdrošināšanas pirmsākumi meklējami ļoti tālā civilizācijas vēsturē. Sākotnēji tai bija visai primitīvas formas. Vienkāršākā no tām bija pārtikas krājumu (piemēram, labības) veidošana labas ražas gados. Tad neražas gados un kara laikā pastāvēja iespēja ņemt pārtiku no uzkrājumiem, tādējādi glābjoties no bada. Pamazām veidojās kopīgā fonda ideja. Tā izrādījās ļoti nozīmīga, it īpaši tai pievienojot riska jēdzienu. Cilvēkiem, kas ieguldīja līdzekļus šādos pasākumos, šķita saprātīgi kopīgi uzņemties iespējamo risku, lai daži no ieguldītājiem nezaudētu visu ieguldīto kapitālu kuģa bojāejas gadījumā .
Kopīgie pasākumi un apdrošināšana drīzāk kļuva par papildinājumu viens otram, nevis attīstījās konkurences apstākļos. Šie apdrošinātāji izveidoja kopīgu fondu, kurš apsolīja izmaksāt kompensāciju apdrošinājuma ņēmējam. Tā radās apdrošināšana, kuras būtība ir zaudējumu atlīdzināšana no fonda, kuru veidojušas ieinteresētas personas ar iemaksu palīdzību. Latvijas Republikas likumdošanā apdrošināšana tiek klasificēta kā darbība, ko veic apdrošinātājs saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu, lai, aizsargājot apdrošinātā intereses, izmaksātu apdrošināšanas atlīdzību par apdrošināšanas līgumā paredzēto gadījumu. Apdrošināšanai ir raksturīgas ekonomiskās attiecības, kas ir saistītas tikai ar ienākumu pārdali un materiālo zaudējumu atlīdzināšanai veidotiem uzkrājumiem. Apdrošināšana ir saistīta ar varbūtējo vērtību kustību naudas izteiksmē.
Var izdalīt sekojošas pazīmes, kas raksturo apdrošināšanu kā ekonomisko kategoriju:
1. Apdrošināšanas procesā rodas naudas pārdales attiecības, kas ir nosacītas ar apdrošināmo risku, kā apdrošināšanas gadījuma iestāšanās varbūtību.
2. Apdrošināšanā ir slēgtas pārdales attiecības starp tās dalībniekiem, kas saistītas ar solidāru zaudējumu segšanu vienai vai vairākām riska situācijām uz visu apdrošināšanā iesaistīto subjektu rēķina.
Šis zaudējumu segšanas faktors tiek nodrošināts sakarā ar to, ka zaudējumus cietušo subjektu skaits ir daudz mazāks nekā apdrošināšanas procesā iesaistīto skaits. Zaudējumu segšanai tiek veidots naudas fonds ar mērķi formēt to no dalībnieku iemaksām. Jo plašāks apdrošināšanā ir dalībnieku loks, jo mazāka ir katra dalībnieka individuālā iemaksa, un apdrošināšana ir pieejamāka un efektīvāka. Ja apdrošināšanas procesā piedalās miljoniem dalībnieku un ir apdrošināti simtiem miljonu objektu, rodas varbūtība ar minimālām izmaksām segt maksimālus zaudējumus. Apdrošināšana no citām finanšu kategorijām atšķiras, pirmkārt, ar ierobežotu zaudējumu apjomu. Kā pretēju piemēru var minēt valsts budžetu, kur finanšu resursi veidojas no uzņēmumu un iedzīvotāju maksājumiem, kur mobilizētie līdzekļi tiek novirzīti ne tikai maksātāju interesēs, bet arī citiem mērķiem.
3. Apdrošināšana paredz zaudējumu segšanas sadali ne tiķaiteritoriālajā aspektā, bet arī laika intervālā. Turklāt, lai nodrošinātu apdrošināšanas līdzekļu fonda efektivitāti viena saimnieciskā gada laikā, ir nepieciešama pietiekami liela teritorija un liels skaits apdrošināmo objektu. Pretējā gadījumā stihiju izraisītos zaudējumus ir grūti segt. Ja zaudējumi ir izkliedēti vairāku gadu laikā, tad tiek nodrošināts pietiekami liels fonda uzkrājums, kas savukārt garantē zaudējumu segšanu arī stihisku nelaimju dēļ, lai gan šie zaudējumi ir relatīvi lieli un aptver visu teritoriju.
4. Raksturīga apdrošināšanas iezīme ir arī apdrošināšanas fondā mobilizēto līdzekļu atgriezeniskums .
Apdrošināšana – universālais instruments, kas veidoja cilvēce savaīpašuma interešu ekonomiskai aizsardzība. Mūsdienās bez tā valstīs ar attīstītu tirgus ekonomiku ne tiek noslēgts neviens darījums, nedarbojās gandrīz neviens uzņēmums. Apdrošināšanas polise ir gandrīz ikvienam cilvēkam. Aizvien acīm redzama vajadzība apdrošināšanās polisē paliek arī pie klienta. Taču apdrošināšanas prakse mūsu valstī vēl nav plaši attīstīta. Tā visa pamats – bijušā valsts apdrošināšanas monopols, kas ilgu laiku bija nenozīmīga finanses sistēmas papildinājums. Līdz ar tirgus attiecību attīstību mainās arī mūsu sabiedrības domāšanas veids.
Apdrošināšanas mehānisms
…
