Ikvienam uzņēmumam kā patstāvīgai juridiskajai personai, kas veic saimniecisko darbību, jābūt apgrozāmajiem līdzekļiem, kurus veido preču un materiālo vērtību, naudas līdzekļu, īstermiņa finansu ieguldījumu un norēķinu līdzekļu kopums.
Šī darba mērķis ir izprast apgrozāmo līdzekļu nozīme atsevišķajā uzņēmumā, noteikt uzņēmuma rentabilitāti.
Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, darbā tiek apkopota teorija par apgrozāmiem līdzekļiem un izmaksām, kā arī tiek veikti aprēķini.
Apgrozāmie līdzekļi ir nauda un līdzekļi, kurus uzņēmums paredz pārvērst naudā vai izmantot gadā laikā. Apgrozāmos līdzekļus klasificē pēc četrām pazīmēm:
Pēc apgrozības sfēras (līdzekļi uzņēmumā un līdzekļi apgrozībā)
Pēc ekonomiska satura(līdzekļi uzņēmumā (izejvielu un materiālu krājumi, mazvērtīgais inventārs, gatavā produkcija un preces pārdošanai, nepabeigtie ražojumi), līdzekļi apgrozībā (nākamo periodu izmaksa, debitori, īstermiņa vērtspapīri, nauda)
Pēc plānošanas īpatnībām (normējami un nenormējami)
Pēc veidošanas avotiem( paša uzņēmuma līdzekļi, piesaistītie līdzekļi, aizņemtais kapitāls)
Apgrozāmos līdzekļus veido atšķirīgas līdzekļu grupas, bet tos apvieno kopēja pazīme –līdzekļi iesaistītie uzņēmuma saimnieciskajā darbībā īslaicīgi- ne vairāk kā uz vienu gadu.
Līdzekļi atrodas nepārtraukta apgrozībā. Viena apgrozāmo līdzekļu aprite sākas ar izejvielas pirkšanu, bet beidzas ar gatavās produkcijas pārdošanu(nauda-ražošanas krājumi-ražošanas process-gatavā produkcija-nauda)
Izejvielu un materiālu krājumi sastāv no pamatmateriālu un palīgmateriālu, kurināmā, rezerves daļu, pusfabrikātu vērtības.
Materiāli ir krājumos laikā no iepirkšanas līdz izmantošanai.…