Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas aizvien ir aktuāla problēma, un darbiniekiem algu izmaksāt aploksnē, nesamaksājot nodokļus valstij, ir tikpat izdevīgi, kā pašam darbiniekam saņemt šādu nelegālo darba samaksu, ko pēdējā laikā dēvē par algu aploksnēs jeb „aplokšņu algu”.
Referāta mērķis ir izanalizēt „aplokšņu algu” problēmu un definēt šīs problēmas pastāvēšanas iemeslus, kā arī rast iespējamos problēmas risinājumus.
Tika izmantoti laikraksta Dienas Bizness publikācijas internetā, atsevišķas publikācijas laikrakstā Diena un Neatkarīgā Rīta Avīze, Valsts ieņēmumu dienesta statistikas dati par nodokļu kontroles pasākumiem un interneta portāla politika.lv publikācijas.
Nodokļu kontroles pasākumu rezultātā Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk VID) katru gadu atklāj pārkāpumus, kuri saistīti ar preču uzskaites un preču pavadzīmju aprites kārtības neievērošanu, ieņēmumu nereģistrēšanu, kā arī pārkāpumi, kas saistīti ar kases aparātu lietošanu. Veiktajās uzņēmumu grāmatvedības uzskaites pārbaudēs konstatēts, ka 42% gadījumos grāmatvedība uzņēmumos netiek kārtota atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Netieši uz aplokšņu algām norāda, piemēram, ka dažādu īpašumu iegādes intensitāti, milzīgo kredītu izmantošanu un jauno automašīnu pirkšanu, ar ko 2004. gadā Latvija bija vadošā Eiropas valstu vidū. Tai pat laikā algas Latvijā ir vienas no zemākajām.
Valsts gadā zaudē miljoniem latu nenomaksāta iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālā nodokļa veidā. No iedzīvotāju ienākuma nodokļa neiekasēšanas cieš pašvaldības un valsts budžets. Nenomaksāts sociālais nodoklis ietekmē pašlaik izmaksājamo valsts pensiju lielumu. Visu veidu atalgojums aploksnēs, pēc VID datiem, 2003. gadā pārsniedza 840 miljonu latu. Tas ir ievērojami vairāk par trešdaļu no valsts budžeta. Nesen masu medijos atkal bija ziņa, ka aploksnēs pazūd miljoni, jo 40 procenti celtnieku algu saņem aploksnēs. …