IEVADS
Cilvēks, kas nopelna minimālo algu vai pat mazāk, visticamāk domā, ka viņa liktenis visiem ir vienaldzīgs, valsti ieskaitot. Tāpēc šīs cilvēks ar prieku piekrīt par darbu saņemt papildu atalgojumu no darba devēja „melnās kases”. Vai tiešām šāda attieksme ir pareiza un vai šāda ekonomika nāk par labu sabiedrībai, tautai, valstij kopumā?
Latvijā katram strādājošajam no saviem ienākumiem ir jāmaksā divi nodokļi - valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa 9% un iedzīvotāju ienākuma nodoklis 25% apmērā. Darba devējs šos maksājumus ietur no darbinieku algas un iemaksā budžetā, papildus samaksājot 24,09% darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās. Ja abi nodokļi netiek maksāti, darbinieks zaudē sociālās garantijas, kas viņam pienāktos slimības, bezdarba un grūtniecības laikā, turklāt cieš arī pensijas apjoms. Jo mazākas ir iemaksas, jo mazāk cilvēks saņem sociālā riska gadījumā. Maksājot nodokļus, cilvēks rūpējas ne vien par savu materiālo nodrošinājumu darba nespējas gadījumā, bet arī par savu pašvaldību, kas saņem iedzīvotāju ienākuma nodokli un par šo naudu uztur skolas, bērnudārzus, slimnīcas.
Alga aploksnē – tā ir nauda, par kuras apriti nezina valsts. Vai valstij patiešām viss ir jāzina?
Pēdējo gadu laikā "aplokšņu algu" problēma Latvijā kļūst aizvien nopietnāka. Pret to cīnās ar dažādiem līdzekļiem un paņēmieniem, taču "aplokšņu algu" skaits turpina augt. Kā visefektīvāk cīnīties pret šo nodokļu nemaksāšanas veidu - jautājums, uz kuru tiek meklētas atbildes, bet īstas skaidrības joprojām nav.
1. „APLOKŠŅU ALGAS” PROBLĒMA LATVIJĀ
Latvijā par aplokšņu algām runā itin bieži, tomēr ir maz pietiekami ticamu pētījumu par to, cik tad īsti izplatītas tās ir. LZA Ekonomikas institūta pētījumā aprēķināts, “ka vairāk kā trešdaļu fizisko personu izdevumu nevar izskaidrot ar viņu ienākumiem, kas liecina, ka fizisko personu ienākumi ir lielāki, nekā uzrāda statistika.”Ekonomistu apvienības 2010 ekonomista Roberta Remesa aprēķini liecina, ka “2003. gadā uzņēmumi “aploksnēs” Latvijas iedzīvotājiem izmaksāja 840 miljonus latu – tas ir tikai 2,5 reizes mazāk nekā valsts gada budžets” .
Uz aplokšņu algām norāda arī netieši, bet labi zināmi fakti. Statistika liecina, ka vidējā darba alga Latvijā pagājušajā gadā svārstījās no 190 līdz 255 latiem (tab 1.1). Ņemot vērā dažādu īpašumu iegādes intensitāti, jauno automašīnu pirkšanu (2004. gadā Latvija bija Eiropas čempione jaunu automašīnu iegādē) un milzīgo kredītu izmantošanu, šādas algas šķiet neticami zemas.
…
