Aprūpes ētiskie principi

Ētika – [sengrieķu ,: raksturs ,tikums ,paradums ] ir filozofiska mācība par morāli un tikumību . Tā pēta dzīves vērtības ,normas ,principus un ideālus .Ētika ir zināšanas un refleksija par morāli .Īpašības vārdus ētisks un morāls ir iespējams lietot kā sinonīmus .
Ētiskas pamatvērtības ir labestība ,labvēlība ,taisnīgums ,godīgums ,vienkāršība ,mērenība
Jāņem vērā ,vienmēr līdzi gribi vai negribi nāk vēsture ,medicīnā tie ir regulējošie akti . Bet protams tā ir iekšējā pārliecība . .
Florence Naitingeilas veikusi lielu ieguldījumu māsas darba sociālo apstākļu ietekmē uz māsas darba un ētikas attīstību .Tradīcijas ir senas un paliekošas vēl šobaltdien .
Citi uzskata ,ka izvērtējot situācijas ētiskumu ,tā ir jāanalizē no dažādiem aspektiem .Kāda rīcība no aprūpes procesā ētiskiem principiem ir pareiza ,kura nē ?
Māsas darba ētiskie jautājumi ir atšķirīgi no ārsta vai jaunākā med .personāla jautājumiem .Piemērs ;ar informācijas sniegšanu pacientam ,ja viņa stāvoklis ir nopietns un prognoze nepatīkama .Šī atbildība galvenokārt gulstas uz ārsta pleciem ,taču dažreiz tā jāsadala starp ārstu un māsu .Šo atbildību var aplūkot no dažādiem viedokļiem .Ārstam ir jāpasaka patiesība ,kas saistīta ar viņa diagnozi un pacienta ārstēšanu ,tāpēc paziņojums var tikt atlikts ,lai nemazinātu ārstēšanas efektu .Īsti nezinot ,vai slēdziens ir pareizs ,māsai tiek uzlikta papildu slodze saskarsmē ar pacientu .…