Aprūpes vēsture. Māsu palīga loma pacientu aprūpē

Pirmie likumdošanas akti, kas ietekmēja sociālā dienesta darbu, bija Latvijas Republikas Saeimā 29.09.1992. pieņemtais likums „Par invalīdu sociālo un medicīnisko aizsardzību” un 19.05.1994. pieņemtais likums „Par pašvaldībām”. Tie kā vienu no pašvaldības pastāvīgajām funkcijām noteica pašvaldības atbildību materiālās palīdzības un institucionālās aprūpes jomā, kā arī pienākumu nodrošināt invalīdu sociālo integrāciju. Sociālo dienestu struktūra un vadības procesi galvenokārt tika orientēti iedzīvotāju materiālās palīdzības jautājumu risināšanai, arī invalīdu integrācijas jautājumi pārsvarā tika risināti, piešķirot pabalstus.
1992.gada 5.februārī Rīgas Kurzemes rajona Pagaidu valde un rajona LTF nodaļu apvienība izveidoja Humānās palīdzības uzskaites un sadales centru ar savām telpām un sabiedrisko komisiju 18 cilvēku sastāvā. Tie bija rajona LTF nodaļu pensionāru apsekošanas koordinatori, Latvijas Sarkanā Krusta biedrības rajona nodaļas pārstāvji, Daudzbērnu ģimeņu biedrības, Invalīdu biedrības, bērnu invalīdu biedrības ,,Rūpju bērns" pārstāvji. Komisija galvenokārt veica humānās palīdzības (apģērbu, pārtikas, sadzīves priekšmetu) sadali rajona vientuļajiem pensionāriem, daudzbērnu ģimenēm, bērniem invalīdiem, bāreņiem. 1992. gada martā tika izveidota Rīgas Kurzemes rajona Pagaidu valdes Sociālās aprūpes nodaļa.
Viens no pirmajiem, kas minēts „Sarkanā Krusta” attīstības vēsturē ir Anrī Diāns. …