Latvijā ir simtiem interesantu tūrisma objektu, tos visus diemžēl nebūtu iespējams apskatīt ne viena, ne desmit ceļojumu laikā. Nav brīnums, ka ceļotājs bieži apmulst, nespējot izvēlēties starp dažādajiem piedāvājumiem. Tās ir vietas, kuras iesaku apmeklēt ikvienam – jo tieši tās veido priekšstatu par Latviju, šeit plašāk par Vidzemi, gaidāmas visplašākās ekskursijas programmas, un varēsi gūt visbagātīgākos iespaidus par mūsu zemes kolorītu. Skatoties bildes internetā un dažādās grāmatās, vēlējos vairāk kaut ko uzzināt par Latvijas apskates objektiem, bet tieši Vidzemi izvēlējos tāpēc, ka pati šeit dzīvoju. Iespējams, uzzinot par tiem ko vairāk, vēlēšos tos apskatīt pati savām acīm.
Vidzemi raksturo izteiksmīgi dabas objekti: Gauja – garākā Latvijas upe (460 km), Gaiziņš – Latvijas augstākais kalns (311,6m virs j.līm.), Gūtmaņala – Latvijas lielākā ala (500m3, 10 m augsta, 12 m plata, 18,8 m dziļa). Vidzemē Baltijas jūras piekrastes ainavu bagātina smilšakmens klintis Mantiņos, akmeņaini līcīši Vitrupē un smilšainās Jūrmalas un Saulkrastu pludmales. [11.] Šie un daudzi citi Vidzemes apskates objekti bagātina Latviju, izceļot to citu valstu vidū. Tie piesaista tūristus no daudzām citām valstīm, kā arī mūsu pašu valsts iedzīvotājus.
Vidzemes novads ir bagāts ne tikai ar apskates objektiem, tā attīstībā vēsturiski liela ietekme bijusi zviedriem. 17. – 18. gs. Zviedrijas valsts sastāvā Vidzeme veidojās kā saimnieciski attīstītākā Latvijas teritorijas daļa, kurā dzīvoja labi izglītoti cilvēki. [3.]
Vidzemi dēvē par „latviskāko reģionu”, jo tajā ir augstākais latviešu īpatsvars iedzīvotāju vidū. Valmiera un [3.] Cēsis šeit ir lielākie rūpniecības, izglītības un kultūras centri. Reģionā lielākā nozīme ir ieguves rūpniecībai, zvejniecībai un zivju apstrādei Vidzemes piekrastē. [3.]
Vidzeme ir slavena arī ar, piemēra, Cesvaines pili, kura bija viena no novada ievērojamākajām celtnēm, bet to 2002. gadā izpostīja ugunsgrēks, [3.] šis novads ir viens no visgleznainākajiem un tūristu iecienītākajiem reģioniem. [3.]…
