Secinājumi
Noslēgumā var secināt to, ka apskāvienam kā neverbālās komunikācijas veidam ir būtiska nozīme interpersonālajā komunikācijā. Apskāviena jēdziens sevī ietver ļoti maz informācijas. Galvenais tiek pausts praksē, jo informāciju, kuru mēs paužam ar apskāvienu kādā noteiktā situācijā, cilvēks nolasa tikai tajā brīdī, kad šī pieskaršanās notiek.
Lasot un apkopojot savākto informāciju, secināju arī to, ka apskāviens nav tikai apvīšanās ar rokām. Tā var būt arī vaiga pieglaušana vai maigs pieskāriens. Apskāviens nav vienā vārdā skaidrojams jēdziens, ir vesela apskāvienu valoda. Apskāvienu var pielietot neskaitāmās dzīves situācijās, visbiežāk, lai paustu to, ko tajā mirklī grūti pateikt vārdiem. Ar apskāvienu cilvēki viens otram nodot savas emocijas, jūtas un raisa otrā cilvēkā jaunas emocijas.
Ir vairāki apskāvienu veidi, un katrs no tiem ir piemērots konkrētai situācijai un noteiktai cilvēku grupai. Svarīgi vispirms būtu padomāt, vai šis cilvēks, kuru vēlamies apskaut, ir jau labs, sens, tuvs draugs, darba kolēģis, paziņa vai varbūt tikko iepazīts garāmgājējs. Katrai cilvēku grupai tiek pielietoti atšķirīgu veidu apskāvieni. Apskāviena pozitīvā loma nav tikai šīs sniegtās emocijas. Ir pierādīts, ka apskaušanās uzlabo arī veselības stāvokli, imūnsistēmu un hemoglobīna līmeni asinīs.
Apskāviens nav tikai sasveicināšanās līdzeklis. Tā mēs varam izteikt savu atbalstu, rūpes, piederību, veicināt pašcieņu, kā arī radīt drošības sajūtu. Tās ir tikai dažas no apskāviena funkcijām. Katru reizi apskāviens pauž kaut ko citu – daudz vairāk, nekā spētu pateikt vārdos.
Mūsdienās apskāvieni tiek lietoti arī profesionālos nolūkos. Izmantojot ciešu skāvienu terapiju, iespējams ārstēt bērnus un atjaunot tuvības saiti starp bērnu un vecākiem. Šī ciešu skāvienu terapija tiek plaši izmantota gan psihoterapeitiskos seansos, gan bērnu audzināšanā kā pirmsskolas iestādēs, tā arī mājās. Apskāvienam piemīt milzīgs spēks, un tas ir vislabākais veids, kā otru cilvēku dziedēt.
…
