Nr. | Название главы | Стр. |
IEVADS | 3 | |
KRIMINĀLATBILDĪBAS IZSLĒDZAMĪBAS APSTĀKĻU VĒSTURISKĀ ATTĪSTĪBA | 4 | |
KRIMINĀLATBILDĪBAS IZSLĒDZAMĪBAS APSTĀKĻU BŪTĪBA | 6 | |
KRIMINĀLATBILDĪBAS IZSLĒDZAMĪBAS APSTĀKĻI UN NOZIEDZĪGS NODARĪJUMS | 8 | |
NEPIECIEŠAMĀ AIZSTĀVĒŠANA | 10 | |
ŠĶIETAMĀ AIZSTĀVĒŠANĀS | 17 | |
AIZTURĒŠANA SAISTĪBĀ AR KAITĒJUMU PERSONAI | 21 | |
KRIMINĀLTIESISKĀ, KRIMINĀLPROCESUĀLĀ UN ADMINISTRATĪVĀ AIZTURĒŠANA | 22 | |
GALĒJĀ NEPIECIEŠAMĪBA | 31 | |
ATTAISNOJAMS PROFESIONĀLAIS RISKS | 36 | |
NOZIEDZĪGAS PAVĒLES UN NOZIEDZĪGA RĪKOJUMA IZPILDĪŠANA | 42 | |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI | 43 | |
IZMANTOTO AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS | 44 | |
АННОТАЦИЯ | 45 | |
SUMMARY | 46 |
Savu kvalifikācijas darba tēmu izvēlējos “Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību”. Šādu izvēli izdarīju, jo pēdējā laikā ir daudz nepilnības un neskaidrības Latvijas tiesību zinātnē, it sevišķi Krimināllikumā.
Pēdējā pusotra gada laikā Krimināllikumā izdarīti desmit grozījumi, pakļaujot dažādām izmaiņām gandrīz 200 likuma pantus. Atsevišķi likumi "Par grozījumiem krimināllikumā" pieņemti katru nedēļu vai ar dažu nedēļu starplaiku, piemēram, 2003.gada 11. un 18.decembrī, 2004.gada 15. un 22.janvārī, tad 12.februārī, pēc tam 20. un 27.maijā.
Tā kā turpmāk esmu iecerējusi runāt par apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību, šeit pieminēšu tikai Krimināllikuma 28-34. pantus.
Likumdošanas procesa sakārtošanā ir nepieciešams nopietns darbs, kas jāveic speciālai patstāvīgai institūcijai (institūtam, sektoram, struktūrvienībai), kurā strādātu kompetenti speciālisti, pārzinot problēmu kopumā un prakses vajadzības, un izvērtētu ierosinājumus par kāda likumprojekta nepieciešamību, rūpīgi to izanalizētu, nodrošinātu dažādu tiesību nozaru aktu saskaņotību, nepieciešamības gadījumā koriģētu sākotnējo likumprojekta tekstu utt. Tas ļautu novērst nepārdomātu un slikti sagatavotu likumprojektu iesniegšanu, kuru pieņemšanu novērst nereti nav pa spēkam Saeimas komisijā pieaicinātajam krimināltiesību speciālistam, izslēgtu nepieciešamību izdarīt neskaitāmos grozījumus likumā, padarot to stabilāku un efektīvāku.
Protams, viss iepriekš teiktais nebūt nav vienīgais un varbūt arī ne pats galvenais, kāpēc tiesību normu piemērošanas praksē tieši saistībā ar apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību tiek konstatētas kļūdas un neprecizitātes, uz kurām vairākkārt norādīts Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta lēmumos un Senāta un tiesu prakses vispārināšanas daļas veiktajos vispārinājumos, taču daudzas no tām varētu novērst, pareizi sakārtojot krimināltiesību normas. To centīšos tālāk pierādīt, no visa problēmu klāsta izvēloties Krimināllikuma 3. nodaļu – Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību.
Savā darbā izmantošu pārsvarā analīzes metodi, kurā izskatīšu tādus jautājumus, kā: kriminālatbildības izslēdzamības apstākļu vēsturiskā attīstība; kriminālatbildības izslēdzamības apstākļu būtība; nepieciešamā aizstāvēšanās; šķietamā aizstāvēšanās; aizturēšana, nodarot personai kaitējumu; galējā nepieciešamība; attaisnojams profesionālais risks; noziedzīgas pavēles vai noziedzīga rīkojuma izpildīšana; veikšu šo jautājumu analīzi, un mēģināšu atrast problēmu atrisinājumu. Protams, tiks izmantotas arī pētīšanas un salīdzināšanas metodes.
Darba mērķis ir iepazīties ar normatīvajiem aktiem, kuri pēta apstākļus, kas izslēdz kriminālatbildību, kā arī izanalizēt šos apstākļus ne tikai kā vispārpieņemtus un likumdošanā nostiprinātus juridiskos jēdzienus un skaidrojumus, bet arī apskatīt plašāk izplatītas zinātniskas atziņas.
Noteikumi par nepieciešamo aizstāvēšanos sastopami jau senos tiesības pieminekļos, kaut gan nereti tie saplūduši ar noteikumiem par atriebību un tiesībām nogalināt.
Hammurapi likumi
Babilonijas valdnieka Hammurapi likumi, sastādīti XVIII gs. p.m.ē., aptver dažādas dzīves sfēras. To normas izklāstītas kazuālā formā, nesadalot tās pēc nozarēm.1
Kaut arī šajos likumos nav vispārīgas normas par apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību, šis institūts nav bijis pilnīgi svešs senās Babilonijas tiesībām. Hammurapi likumi stingri sodīja sievas neuzticību vīram, paredzot par to nāves sodu (127.,129. un 132.punkti). Taču ja vīrs krita gūstā un mājā nebija ko ēst, sieva bija tiesīga "ienākt svešā mājā", proti - dzīvot ar citu vīrieti (134.punkts). Būtībā šajā normā likumdevējs pirms trīsdesmit astoņiem gadu simtiem formulējis galējās nepieciešamības situācijas nosacījumus.…
KRIMINĀLATBILDĪBAS IZSLĒDZAMĪBAS APSTĀKĻU VĒSTURISKĀ ATTĪSTĪBA . KRIMINĀLATBILDĪBAS IZSLĒDZAMĪBAS APSTĀKĻU BŪTĪBA. KRIMINĀLATBILDĪBAS IZSLĒDZAMĪBAS APSTĀKĻI UN NOZIEDZĪGS NODARĪJUMS. NEPIECIEŠAMĀ AIZSTĀVĒŠANA. ŠĶIETAMĀ AIZSTĀVĒŠANĀS. AIZTURĒŠANA SAISTĪBĀ AR KAITĒJUMU PERSONAI. KRIMINĀLTIESISKĀ, KRIMINĀLPROCESUĀLĀ UN ADMINISTRATĪVĀ AIZTURĒŠANA. GALĒJĀ NEPIECIEŠAMĪBA. ATTAISNOJAMS PROFESIONĀLAIS RISKS. NOZIEDZĪGAS PAVĒLES UN NOZIEDZĪGA RĪKOJUMA IZPILDĪŠANA. SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI.
- Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību
- Kriminālatbildību izslēdzošie apstākļi
- Vainu pastiprinošie apstākļi
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Slepkavību pastiprinošie apstākļi
Реферат для университета11
-
Kriminālatbildības izslēdzamības apstākļi
Реферат для университета19
Оцененный! -
Aizturēšana, radot personai kaitējumu – viens no apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību
Реферат для университета42
-
Apstākļi, kas nepieļauj tiesvedību krimināllietā
Реферат для университета36
Оцененный! -
Kriminālprocesuālā aizturēšana, radot personai kaitējumu - kā apstāklis, kas izslēdz kriminālatbildību
Реферат для университета25
Оцененный!