Ievads
Tā kā mans dibinātais uzņēmums SIA „Madeko” pieder pie apstrādājošās rūpniecības uzņēmumiem, jo ražo koka logus, tad man likās svarīgi izpētīt šo nozari tuvāk. Es vēlējos uzzināt kaut ko vairāk par šo nozari raksturojošiem rādītājiem, piemēram, eksportu, importu un apstrādes rūpniecības lomu Latvijas tautsaimniecībā. Man ir svarīgi izpētīt šo nozari, jo es ceru, ka tādejādi spēšu labāk attīstīt savu uzņēmumu, lai tas spētu dot labumu gan man personīgi, gan valstij kopumā. Šis pētījums varētu arī man palīdzēt plānot sava uzņēmuma darbību arī ilgākam laikam.
Pie apstrādes rūpniecības ietilpst arī tādas nozares kā pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana (NACE 1.1 - DA), tekstilizstrādājumu ražošana (NACE 1.1 - DB), ādas apstrāde un ādas izstrādājumu ražošana (NACE 1.1 - DC), koka izstrādājumu ražošana (NACE 1.1 - DD), celulozes, papīra un papīra izstrādājumu ražošana; izdevējdarbība un poligrāfija (NACE 1.1 - DE), naftas pārstrādes produktu, koksa un kodoldegvielas ražošana (NACE 1.1 - DF), ķīmisko vielu, to izstrādājumu un ķīmisko šķiedru ražošana (NACE 1.1 - DG), gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana (NACE 1.1 - DH), nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana (NACE 1.1 - DI), metālu un metāla izstrādājumu ražošana (NACE 1.1 - DJ), iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana (NACE 1.1 - DK), elektrisko un optisko iekārtu ražošana (NACE 1.1 - DL), transportlīdzekļu ražošana (NACE 1.1 - DM), citur neklasificēta rūpnieciskā ražošana (NACE 1.1 - DN), taču es savā darbā pētīju apstrādes nozares nozīmīgākās un lielākās nozares – pārtikas rūpniecība, kokapstrāde, metālapstrāde un mašīnbūve, elektronika un elektrotehnika, ķīmiskā rūpniecība un vieglā rūpniecība.
Rūpniecībai ir noteicoša loma valsts ekonomikas izaugsmē. Pēc krīzes, ko Latvijā deviņdesmito gadu sākumā izraisīja pāreja uz tirgus attiecībām, 1996. gadā ražošanas apjomi sāka pakāpeniski pieaugt. Apstrādes rūpniecības īpatsvars IKP 1996. gadā bija 20,9%, 1997. – 22,2%, 1998. – 17,9%, 1999. – 15,3%, 2000. – 14,5%. Tomēr tas pašlaik sastāda tikai apmēram 40% no 1990. gada līmeņa, kad rūpniecība bija Latvijas ekonomikas vadošā nozare.
1. nodaļa. Apstrādes rūpniecības vēsturiskā attīstība
Līdz 20. gs. Latvijas ekonomikas galvenais pamats bija lauksaimniecība, un rūpniecībā nebija vērojama strauja attīstība, jo lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvoja laukos, zemnieku pirktspēja bija maza, tādēļ tirdzniecība starp pilsētām un laukiem praktiski nepastāvēja. Pilsētu uzplaukums sākās tikai 19. gs. otrajā pusē, jo arvien vairāk lauksaimniecības krīzē izputināto zemnieku devās uz pilsētām, un, sākoties māju un lauku saimniecību izpirkšanai, zemnieku nelielie ietaupījumi nonāca bankās, kuras varēja kreditēt rūpniecību un tirdzniecību.
Pirms Pasaules kara Rīga bija viens no cariskās Krievija lielākajiem rūpniecības centriem. Līdz 19. gs vidum caur Rīgas ostu izveda 10% līdz 20% no visa Krievijas eksporta. Rīgā atradās ievērojama daļa no valsts smagās rūpniecības. Pēc kara šī nozare faktiski neeksistēja, viss vērtīgais materiālais aprīkojums bija evakuēts uz Krieviju, tāpat zaudēti augsti profesionāli inženieru un strādnieku kadri. Jaunie atšķirīgie ekonomiskie apstākļi prasīja cita tipa rūpniecību, kas būtu piemērota vietējiem apstākļiem. 30. gadu beigas rūpniecībā nodarbināto skaits atkal sasniedza pirmskara līmeni, bet uzņēmumu bija septiņas reizes vairāk nekā 1910. gadā. Tas rāda, ka uzņēmumi bija kļuvuši mazāki, bet to skaits palielinājies. Rūpniecībā bija nodarbināts 21% no valsts darbaspēka. Vidējie un mazie uzņēmumi pārsvarā bija privāti, lielākie bija organizēti kā akciju sabiedrības vai piederēja valstij.
Vislielākā pēc apgrozījuma un izdevīguma, bet ne pēc nodarbināto skaita bija pārtikas rūpniecība. Tur strādāja 15,6% rūpniecībā nodarbināto. Ļoti strauji attīstījās elektrotehniska rūpniecība, bet VEF - valsts elektrotehniskā fabrika - kļuva par vadošo uzņēmumu Baltijā. VEF ražoja radioaparātus, putekļu sūcējus un citu produkciju un 1937. gadā guva starptautisku ievērību ar fotoaparāta „Minox” (spiegu fotoaparāts) izstrādāšanu un ražošanu, kam, neraugoties uz mini lielumu, piemita izcilas tehniskās īpašības.
…
