Apvedceļa būvniecības ekoloģiskais pamatojums

Vietas ģeogrāfiskais un ģeoloģiskais apraksts.

Apvedceļam piedāvātā teritorija atrodas Rēzeknes pilsētas austrumu līdz dienvidu pusē. Teritorija raksturojas ar samērā lielu mazo purvu daudzumu un nelieliem pakalniem. Kūdras ieguvei šie purvi ir samērā mazi, tāpēc tās ieguve ekonomiski nav izdevīga. Meža platības piedāvātajā apvedceļa teritorijā ir salīdzinoši niecīgas, jo pārsvarā tās ir lauksaimniecības zemes vai arī jau esošo ceļu paplašināšana.
Teritorija atrodas paugurainē, ko veido 10-15 m augsti, pārsvarā meridionālā virzienā izstiepti pauguri un pauguraini masīvi ar nelīdzenām virsotnēm un stāvām nogāzēm, kurus atdala šauras starppauguru ieplakas, ietverot arī pārpurvotas ieplakas.
Paugurainos masīvus pārsvarā veido fluvioglaciālie nogulumi. Tie sastāv no dažādgraudainas smilts, kas mijas ar granšainas smilts un grants starpkārtām. Nereti sastopamas aleirīta un aleirītiska māla starpkārtas. Arī granšainie nogulumi bieži satur māla piemaisījumus, īpaši slāņkopu pamatnēs. Slāņi ir dislocēti, saraustīti, un, līdz ar to, slāņu sastāvs var strauji mainīties kā vertikālā tā horizontālā virzienā. Kopējais fluvioglaciālo nogulumu biezums sasniedz 15-20 m, vietām pat 25-30 m.
Zem fluvioglaciālajiem nogulumiem atrodas līdz 30-35 m biezs morēnas slānis. Tā ir samērā viendabīga, vidēji blīva mālsmilts, kas satur plānus smilts, grants un aleirīta ieslēgumus. Pārpurvotās ieplakas sedz 2-3 m bieza kūdra, zem kuras atrodas dažādgraudaina granšaina smilts.
Kvartāra nogulumu biezums sasniedz 70-75 m. Devona iežu virsa atrodas ap 105 m v.j.l., un to veido augšdevona Daugavas svītas dolomīti. Ar tiem saistīto pazemes ūdeņu horizontu dabiski samērā labi no gruntsūdeņu ietekmes aizsargā augstāk gulošais morēnas slānis. Gruntsūdens atrodas dažādā dziļumā, ieplakās gruntsūdens līmenis ir tuvu zemes virsmai, bet pauguros pārsvarā ir 5-10 m dziļumā.[1]

…