Arodslimību statistika neraksturo situāciju konkrētajā pārskata gadā, bet gan iezīmē to, kāda tā ir bijusi pirms gadiem 10 – 20 gadiem, kas parasti ir arodslimības latentais periods. Kaut arī lielākajai daļai arodslimnieku veselības problēmas ir attīstījušās, vēl strādājot padomju laikos, tieši laika posmā no 2007.gada līdz 2009.gadam dati jau daļēji atspoguļo situāciju darba vidē pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas un liecina par tā laika slikto darba apstākļu sekām.
Tas nozīmē, kad uzlabojums pēdējos gados ir saistīts ar to kad beidzoties padomju laikiem, pamazām sāka uzlaboties darba apstākļi, vairāk tika sākts domāt par to kā uzlabot darbinieku labklājību. Kā arī attīstoties tehnoloģijām, vairāki darba procesi ir kļuvuši drošāki, tiek izmantots mazāk kaitīgu vielu, ir pieejams vairāk informācijas par to, kā aizsargāt savu veselību, un arī pieejamo individuālo aizsardzības līdzekļu klāsts Latvijā ir kļuvis daudz plašāks nekā pirms 10 gadiem, un pēdējos gados vērojama arodslimnieku skaita stabilizēšanās un pat neliela samazināšanās tendence . Uzskatu kad šī tendence varētu saglabāties vēl pāris gadus, bet tad tā atkal varētu strauji pieaugt, jo sākot ar 21.gs. darbinieku darba apstākļi ļoti bieži tiek saistīti ar darbu birojā kā rezultātā ilgstošs darbs pie datora apvienojumā ar biežām stresa situācijām un saspringtu darba ritmu noved pie arodslimībām, jo diemžel vēljoprojām nevisas darba vietas ir atbilstoši pielāgotas katram darbiniekam inidviduāli.
…
