1. Ievads
Patērētāja un pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja attiecībās ne vienmēr iespējams atrisināt visus jautājumus civiltiesību ietvaros. Tāpēc valsts šo nozari regulē, pieņemot speciālus tiesību aktus, kas regulē patērētāju tiesības. Tādējādi izpaužas šīs tiesību apakšnozares duālais raksturs, t.i. patērētāju tiesības uzskatāmas par privāto tiesību apakšnozari, kas ietver arī publisko tiesību elementus. Likumdevējs ar normatīvo aktu palīdzību aizsargā patērētāju kā vājāku subjektu attiecībā pret pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, paredzot kārtību kādā patērētājs var aizstāvēt savas tiesības, ja tas iegādājies līguma noteikumiem neatbilstošu preci. Šī kārtība ietver gan vēršanos pie pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja, gan vēršanos tam īpaši izveidotās iestādēs, gan arī ekspertīžu veikšanu, lai pierādītu preces neatbilstību līguma noteikumiem.
Pēdējo gadu laikā pieaugusi patērētāju aktivitāte savu tiesību aizsardzībā, par ko liecina arī sūdzību pieauguma skaits Patērētāju tiesību aizsardzības centrā par patērētāju tiesību pārkāpumiem. Līdz ar to attīstās prakse un atklājas problēmas, kas kavē procesa efektivitāti.
Darba mērķis un uzdevums ir:
1)apskatīt preces neatbilstības līguma noteikumiem jēdzienu;
2)apskatīt vienu no patērētāju tiesību aizsardzības procesa elementiem – ekspertīzi, tās jēdzienu un norises kārtību;
3)sniegt ieskatu ar ekspertīzēm saistītajās prakses problēmās.
Darba izstrādāšanā pamatā izmantota sistēmiskā pētīšanas metode, apskatot patērētāju tiesību sistēmu un ekspertīzes vietu un nozīmi šajā sistēmā. Pētīti normatīvie akti, kas regulē ekspertīzes patērētāju tiesībās, kā arī apskatīta tiesu prakse un kompetento iestāžu izdotie saistošie lēmumi.
2. Preces vai pakalpojuma neatbilstība līguma noteikumiem
Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma1 (PTAL) 13. panta 1. daļu ražotājam, pārdevējam un pakalpojuma sniedzējam ir pienākums nodrošināt preces vai pakalpojuma atbilstību līguma noteikumiem. PTAL nosaka šādus preces neatbilstības līguma noteikumiem kritērijus:
1) precei nepiemīt īpašības un izpildījums, kāds parasti piemīt tāda paša veida precēm un kādu patērētājs var pamatoti gaidīt, ņemot vērā preces raksturu (PTAL 14. panta 1. daļas 1. punkts);
2) prece nav derīga mērķiem, kādiem tāda paša nosaukuma un apraksta preces parasti tiek izmantotas (PTAL 14. panta 1. daļas 2. punkts);
3) prece nav derīga mērķiem, kuriem patērētājs izvēlējies preci un par kuriem tas tieši vai netieši paziņojis pārdevējam, slēdzot līgumu, izņemot gadījumus, kad pārdevējs pārdošanas laikā nevarēja saprast šādus speciālus mērķus un patērētājam nebija pamatota iemesla paļauties uz pārdevēja kompetenci un spriedumu (PTAL 14. panta 1. daļas 3. punkts).…
