IEVADS
Autori ieinteresēja tēma par ārējo tirdzniecību, jo, pastaigājot pa veikaliem un pavērojot preču klāstu, ir ļoti labi redzams, ka lielākā daļa preču nav ražotas Latvijā, kā arī ieinteresēja jautājums par to cik daudz un uz kurieni eksportētas Latvijā ražotās preces. Šķita interesanti noskaidrot, no kurām valstīm visvairāk ievestas preces, kā arī to, kuras preču grupas ir vispieprasītākās.
Pētījuma objekts: Latvijas ārējā tirdzniecība
Darba mērķis: Noskaidrot kas ir ārējā tirdzniecība, izpētīt Latvijas ārējo tirdzniecību, izanalizēt to ietekmējošos faktorus, kā arī noskaidrot pasākumu kopumu, kas jāveic lai kontrolētu un uzlabotu ārējo tirdzniecību valstī.
Lai sasniegtu darba mērķi tika izvirzīti sekojoši uzdevumi:
• aplūkot starptautiskās tirdzniecības teoriju;
• raksturot ārējo tirdzniecību ietekmējošos faktorus;
• analizēt Latvijas eksportu un importu pa valstu un preču grupām laika periodā no 2008. līdz 2009. gadam;
• noskaidrot kādi pasākumi jāveic lai valstī kontrolētu importu un palielinātu eksporta apjomu;
Metodes: Mērķa sasniegšanai tika izmantotas statistiskās un salīdzināšanas metodes.
Tika pētīti pieejamie dati laika posmā no 2008. līdz 2009. gadam. Pētījumiem tika izmantoti LR likumi; speciālā literatūra; Valsts statistikas dati; interneta resursi.
1.ĀRĒJĀS TIRDZNIECĪBAS TEORĒTISKS RAKSTUROJUMS
Ārējā tirdzniecība ir tirdzniecība, kas pārsniedz vienas valsts robežas un ir galvenā ārējo ekonomisko sakaru forma. Starptautiskās tirdzniecības tradicionāla forma ir preču tirdzniecība. Preču starptautiskās tirdzniecības attīstību ietekmē valsts ģeogrāfiskais stāvoklis, derīgo izrakteņu krājumi un izvietojums, transporta tīkli, bet izšķiroša nozīme ir ekonomiskajai situācijai valstī.
Ārējās tirdzniecības izdevīgums balstās uz katras valsts priekšrocībām kāda konkrēta produkta ražošanā. Ja valsts var ražot preces vai sniegt pakalpojumus ar mazākām izmaksām, nekā cita valsts, tad tai ir absolūtās priekšrocības statuss. Bet, ja valstij nav šo absolūto priekšrocību, tad tā var piedalīties ārējā tirdzniecībā, izmantojot relatīvo priekšrocību principu. [1.5.lpp.] Relatīvā priekšrocība kādas lietas ražošanā ir tad, ja tās alternatīvās (salīdzinošās) izmaksas, lai ražotu konkrēto preci, ir zemākas nekā citām valstīm.
Uzņēmējiem, kas darbojas pasaules tirgos, ir jāievēro:
• starptautiskie standarti, kas nosaka noteiktu preču un pakalpojumu parametrus un īpašības;
• nacionālās likumdošanas īpatnības ārējās tirdzniecības, preču un pakalpojumu, informācijas un tehnoloģiju apmaiņas jomā;
• esošās starpvalstu vienošanās ( daudzpusējas vai divpusējas ), kas reglamentē ārējo ekonomisko darbību. [4.13.lpp.]
…
