Arhitekts Konstantīns Pēkšēns

Arhitektūru atšķirībā no citām vizuālajām mākslām cilvēks lielākoties uztver neapzināti, ne tā kā skulptūras, gleznas, kino vai ko citu, ko var skatīties vai arī neskatīties, klausīties vai neklausīties, lasīt vai nelasīt. Arhitektūra ir vide, kurā ik mirkli, ik soli reāli eksistējam, elpojam, dzīvojam, strādājam. Arhitekta aicinājums un misija ir radīt un pilnveidot šo vidi harmoniskai visas sabiedrības vajadzību apmierināšanai. Vides kvalitāte, tās mākslinieciski emocionālā izteiksmība ir nesaraujamā, ciešā saistībā ar sabiedrisko morāli, kultūru, ētiku. Arhitekts kā šīs vides veidotājs ir ne tikai mākslinieks šaurākā būvmākslas izpratnē vien, viņam jāpārvalda arī māksla veikt veselu virkni ekonomisku, organizatorisku, tehnisku un tamlīdzīgu uzdevumu.
K. Pēkšēna daiļrade ir neatņemams posms mūsu profesionālās arhitektūras attīstības pēctecībā, viņa atstātais mantojums ir nesaraujami saistīts ar reģionālās būvmākslas rašanos un attīstību Rīgā. Meistara darbi vienlīdz plaši un nozīmīgi aptver gan 19. gs. eklektisma attīstības periodu, gan žilbinošo Rīgas jūgendstila uzplaukuma laiku 20. gs. sākumā. Pēc J. Baumaņa viņš personificē pēc skaita otro latviešu arhitektu paaudzi. Viņa celtnes rotā daudzas Latvijas pilsētas un ciemus, bet Rīgā vien pēc viņa projektiem uzcelts vairāk nekā 250 daudzstāvu mūra namu, kā arī vesela virkne koka ēku.…