Arhitektūra Kurzemes hercogistē

Kurzemes hercogiste bija maza bet bagāta valsts, kura no 16.gadsimta vidus līdz 18.gadsimta beigām pastāvēja daļā tagadējās Latvijas tetitorijas vairāk nekā divus gadsimtus. Tā palikusi atmiņā ar jau toreiz skaisto Kuldīgu, ar pārpilnībā dzivojošām muižām, Staburaga klinti, Skaistkalnes un Neretas gadatirgiem, Jēkaba kanāliem Jelgavā, Rundāles pili, Kurzemes koloniju Tobago u.c.
Tas bija laikmets, kad arī mākslā, arhitektūrā valdīja tā laika kanoni un priekšstati par to, kas ir skaists, acij un ausij tīkams.
Arī arhitektūrā, interjerā un mēbeļu dizainā pastāvēja un dominēja ļoti greznas un krāšņas formas.
16. un 17. gadsimta 1. pusē dominējošais stils bija manierisms, kas Latvijā ienāca pa diviem ceļiem: cauri Polijai un Holandei, ar kuru Latvijai bija cieši tirdzniecības sakari.
16. un 17. gadsimta mākslu raksturo baznīcu interjeri: altāri, kanceles, kori un soli. Tie darināti galvenokārt kokgriezumā. Šajā ziņā tieši Kurzeme ir īpaši jāpiemin. Te vērojami daudz aizguvumi no renesanses arhitektūras- pilastri, pusaploces arkas, glliemežvākiem līdzīgas nišas un frontoni. …