Aristoteļa filosofiskā sistēma darbā "Nikomaha ētika"

Viens no spilgtākajiem sengrieķu filosofiem , kurš arī vienlaicīgi ir atstājis ļoti daudz nozīmīgu darbu Rietumeiropas filosofijā un kura pasaules uzskati nav zaudējuši arī aktualitāti mūsdienās ir Aristotelis. Viņa dzīves gadi 384. – 322. Gads pr.Kr. Jau no bērnības Aristotelis intensīvi apgūst dažādas zinātnes. Pats Aristotelis uzskata, ka zināšanas ir visa pamats, augstākā vērtība. Aristotelis jau brieduma gados saka : “ Zināšanas ir augstākā vērtība. Zināšanas ir skaistas pašas par sevi – arī bez praktiskā izdevīguma…”
Jāatzīmē, ka Aristotelis ir viens no pirmajiem domātājiem antīkajā filosofijā, kurš lielu vērību pievērš jau agrāk uzrakstītajiem darbiem. Aristotelis pat sāk saukt par “Lasītāju”. Manā skatījumā , šis apstāklis liecina, ka Aristoteļa zināšanas salīdzinājumā ar citiem tā laika domātājiem ir daudz pilnīgākas. Aristotelis saprot, ka , lai iegūtu zināšanas vispirms ir jāmācās un tad iegūtās zināšanas jau kalpo kā palīgs savu domu izklāstam un filosofiskajam darbam.
Aristotelis savas dzīves laikā saraksta daudz dažādu darbu pieskaroties dažādām zinātnes nozarēm. Vienlaicīgi filosofiju Aristotelis iezīmē, kā galveno zinātni. Aiz filosofijas tiek ierindota fizika. Fizikas nozīmīgumu viņš saskata, ka tā ir zinātne, kas nodarbojas ar cēloņu pētīšanu, ar novērojumiem empīrisku faktu vākšanā.
Iepazīstoties ar Aristoteļa dzīvi un viņa plašajām zināšanām ( atbilstoši viņa dzīves laikam ) ir viegli konstatēt, ka viņa tieksmi pēc zināšanām vada patiesa “gudrības mīlestība”.…