SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Sasniedzot darba mērķi ar noteiktajiem uzdevumiem tiek izdarīti sekojoši secinājumi un priekšlikumi.
Secinājumi:
1. Darba likums paredz plašas iespējas aizsargāt darbinieka tiesības, arī ar arodbiedrību un darbinieku pilnvarotu pārstāvju palīdzību. Diemžēl bieži vien paši darbinieki ir pārāk kūtri savu tiesību aizstāvībā.
2. Pārāk ilga ir pirmsstreika procedūra, kā arī augstas ir balsojuma kvoruma normas lēmuma pieņemšanai par streika pieteikšanu.
3. Latvijā galvenā arodbiedrību organizācija ir Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, kura tad arī uzņemas lielāko tās biedru interešu aizstāvību ne tikai attiecībā uz darba devējiem, bet arī valsts institūcijās. Šī organizācija piedalās arī likumu izstrādē.
4. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai ir pārāk plaši mērķi, uzdevumi un darbības sfēras, tāpēc tā kvalitatīvi nespēj darboties visos izvirzītajos virzienos.
5. Darba likumā un Darba strīdu likumā noteiktās iespējas netiek pilnībā izmantotas, jo trūkst gan darba devēju, darba ņēmēju un arodbiedrības iniciatīvas.
6. Arodbiedrību spiediens attiecībā uz uzņēmēju ir neefektīvs, ja uzņēmums darbojas sfērā, kurai ir sezonas raksturs, vai arī to ir pārņēmušas ekonomiskās grūtības.
7. Arodbiedrības Latvijā faktiski ir diezgan statiskas, kā aktīvākās var minēt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību un Latvijas Ārstniecības un aprūpes darbinieku arodsavienība.
8. No apskatīto valstu (Igaunijas, Lietuvas, Somijas, Lielbritānijas, Īrijas, Grieķijas, Indijas un Pakistānas) prakses kā visveiksmīgākās ir uzskatāmas Īrijas, Somijas un Igaunijas prakses.
9. Īpaši aktīvas arodbiedrības ir Somijā un Īrijā, kur strīdi tiek pārsvarā risināti tiesas ceļā. Atzīstama ir arī īpašās darba tiesas ideja, bet Latvijā tas nedarbotos, jo ir maza darbinieku aktivitāte.
Priekšlikumi:
1. Streiku likuma normas ir nepieciešams pārskatīt un līdzsvarot atbilstoši starptautisko tiesību normām un praksei.
2. Latvijas arodbiedrību aktivitātes pamatā ir pašu biedru līdzdalība norisēs, diemžēl, ja cilvēks ir arodbiedrības biedrs, tas vēl nenozīmē, ka viņš ir aktīvs tās dalībnieks. Būtu nepieciešama lielāka publicitāte, lai sabiedrība tiktu informēta par savām iespējām.
3. Arodbiedrībām vajadzētu panākt, lai likumos tiek noteikts, ka noteiktu jautājumu risināšanā, institūcijām ir obligāti jākonsultējas ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības speciālistiem, tas būtu efektīvāk, kā slēgt vienošanās ar partijām. Tās var ietvert apsolīto savās programmās, bet tik pat labi var arī nepildīt.
…