Arodbiedrību ietekme uz darba tirgu

2.Biedrību algu priekšrocības
Vairākums cilvēku bez šaubām pieņem, ka biedrību dalībnieku alga ir lielāka kā pie biedrības nepiederošajiem. Tas ir – cilvēki pieņem, ka biedrība piedāvā algas priekšrocības tās dalībniekiem. Biedrība, neskatoties uz visu, var atņemt uzņēmumam darbaspēku streikojot un tādā veidā var radīt papildus izmaksas. Sekojoši, darba devējs, saprāta robežās, maksās augstākas algas „cenu”, lai izvairītos no streika izmaksām. Un, patiešām, Arodbiedrību Statistikas Biroja informācija rāda, ka vidējā stundas peļņa biedrību dalībniekiem 2000. gadā bija 17,85 USD, bet pie biedrību nepiederošajiem darbiniekiem – 15,19 USD.
2.1.Sagatavošanās sarežģījumi
Tuvāka izpēte rāda, ka šis strīdīgais jautājums nemaz nav tik skaidrs. Pirmkārt, iedomājieties „biedriskotu” darba devēju perfekti (vai vismaz augsti) konkurējošā nozarē. Ja konkurentu uzņēmumi nepieder nevienai biedrībai, pārējiem nosacījumiem esot vienādiem, tad uzņēmums nevarēs pastāvēt maksājot augstāku algu saviem darbiniekiem kā konkurentu uzņēmumi maksā saviem, pie biedrību nepiederošajiem darbiniekiem. Neskatoties uz potenciālo streika izmaksu uzlikšanu darba devējam, biedrība sastaptos ar „bez priekšrocību” vai „bez firmas” dilemmas apstākļiem! Algas priekšrocība ietvers augstāku vidējo produkcijas cenu, kā tirgus noteiktās produkcijas cena, kas nozīme, ekonomikas zaudējums.[3.344.]
Konkurēt spējošs modelis sevī ietver divus papildus punktus. No vienas puses, modelis stāsta mums kāpēc biedrības vēlas organizēt ne tikai atsevišķus uzņēmumus, bet veselas nozares. Ja visi uzņēmumi ir „biedriskoti” un tajos pastāv augstākas algas, tad neviens uzņēmums nebūs konkurētspēju nepilnībā un tādejādi nesaskarsies ar izredzēm pazaudēt tirgus daļu konkurentiem.…