Artrogripozes klīniskās izpausmes, sekas, ārstēšana un rehabilitācijas iespējas

Ievads

Artrogripoze ir neprogresējoša saslimšana, ko raksturo deformētas rigīdas ekstremitāšu locītavas. Iesaistītās muskuļu grupas ir atrofētas vai arī iztrūkst. Iesaistītās ekstremitātes ir cilindriskas vai koniskas formas, ādas kroku un zemādas audu daudzums ir samazināts. Novērojamas locītavu kapsulu un paraartikulāro audu kontraktūras. Bieži sastopamas ir locītavu dislokācijas, īpaši – ceļa un gūžas locītavās.
Sensorā funkcija un intelekts šiem pacientiem ir neizmainīti.
Saslimšanas izplatība atšķiras dažādos reģionos, bet pēc lielākās autoru daļas domām tā ir 1:3000 dzīvi dzimušo bērnu.
Tā kā saslimšanas ārstēšana un rehabilitācija ir ilgstoša, bieži nepieciešamas revīzijas operācijas (kaulu augšana apsteidz izmainīto paraartikulāro audu muskuļaudu augšanu, līdz ar to deformācijas recidivē), kas saistās ar būtiskiem bērna dienas režīma un fizisko aktivitāšu ierobežojumiem, ir svarīgi noskaidrot pacientu galvenās problēmas, lai atvieglotu un padarītu efektīvāku ārstēšanas procesu.
Arī pēc deformāciju korekcijas var palikt traucējumi, kas iespaido pacientu dzīves kvalitāti. Pilnīga deformāciju korekcija ne vienmēr ir iespējama un, ņemot vērā muskuļu disbalansu un saišu aparāta nepilnīgumu, var izrādīties pat neracionāla.
Prognoze, lai arī atkarīga no iesaistīto locītavu daudzuma un deformāciju smaguma pakāpes, vairumā gadījumu ir labvēlīga. Rezultāts ir atkarīgs no ārstēšanas sistemātiskuma un mērķtiecīguma. Ja terapija ir savlaicīga un adekvāta, lielākā daļa pacientu ar laiku iegūst spēju ne tikai patstāvīgi pārvietoties un veikt nepieciešamās ikdienas aktivitātes, bet arī kļūst par pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem (iegūst izglītību, strādā, veido ģimeni u.t.t.).

…