Investīcija ir apzīmējums Rietumu zinātniskajā literatūrā, un ar to saprot ilgtermiņa holdingu, kad kapitālu, kuru iegulda, pielieto peļņas iegūšanas nolūkos. Plašākais piemērs varētu būt kapitāla ieguldīšana rūpniecībā, lauksaimniecībā, vai izglītībā. Pēc vispārējas definīcijas investīciju varētu nosaukt, kā tēriņu ar nolūku iegādāties uzņēmumu finansu vērtspapīrus vai akcijas, lai iegūtu no tiem peļņu dividenžu veidā, vai arī kā kapitāla tēriņu iegādājoties uzņēmumu, organizāciju fiziskos pamatfondus, tādus kā rūpnīcas, to agregātus, iekārtas un akcijas.
Investīcijas var iedalīt divās grupās:
1)fiziskajās,
2)reālajās.
Fiziskās investīcijas rada jaunus pamatfondus, līdz ar to rodot ienesumu valsts ražojošajām jaudām. Finansu investīcijas tikai maina īpašuma tiesības uz esošajiem pamatfondiem.
Investīcijas parasti iedalās pēc to mērķa:
1)stratēģiskajās kapitāla investīcijas, kas ir neapšaubāmi ir lieli projekti ,un pie tām pieder, jaunu ražošanas nozaru uzsākšana;
2)espansijā, kas nozīmē jaunu iespēju iegūšanu esošās uzņēmējdarbības paplašināšanā;
3)atjaunošanā, kas nozīmē jauna nekustamā īpašuma vai iekārtu iepirkšanu vecās iekārtas aizvietošanai.
4)pirmajās investīcijās noteiktā ārvalsts, kā arī kapitāla novirzīšanās tirgus paplašināšanai vai saglabāšanai;
I N V E S T Ī C I J U D A R B Ī B A S V E I D I
Mūsdienu valstu starptautiskajai ekonomikai ir raksturīgs process, proti, kad vienas un tās pašas preces vienā un tajā pašā valstī tiek gan importētas, gan eksportētas. Vienlaicīgi ar divvirzienu preču kustību sākās arī divvirzienu investīcijas ar ārvalstu tiešo iekšējo un ārējo investīciju saskaņotība arvien palielinās. …