Ārvalstu investīciju ietekme uz Ķīnas ekonomiku

Secinājumi
1. Ķīnas ekonomikas atvērtības reformas, fiskālas izmaiņas un veiksmīga makroekonomisko procesu regulēšana, veicināja aktīvu ĀTI piesaisti valstī, kas kopā stimulēja arī Ķīnas ātrus izaugsmes tempus, IKP un tirdzniecības apjomu (īpaši eksporta) straujo pieaugumu.
2. Ķīnā iespēja likumiski piesaistīt ĀTI ir tikai atsevišķi noteiktām uzņēmumu formām jeb ārvalsts investīciju uzņēmumiem, no kuriem, atkarībā no organizatoriskiem nosacījumiem, var izdalīt trīs svarīgākas formas: kapitāla kopuzņēmums, ārvalstniekiem pilnībā piederošs uzņēmums un kooperatīvais kopuzņēmums. Mūsdienās vairāk, ka 65% no ĀTI tiek piesaistīti caur ārvalstniekiem pilnībā piederošiem uzņēmumiem, galvenokārt tāpēc, ka netiek prasīts minimālais kapitāls.
3. Lielāka daļa ĀTI ieplūst no Āzijas kaimiņvalstīm un pašas Ķīnas administratīvām teritorijām, kā arī no lielām transnacionālām korporācijām, to var skaidrot ar Ķīnas labvēlīgo biznesa vidi, kas īpaši piesaista etniskus investorus, kā arī piedāvā ārzemniekiem izmantot Ķīnas ekonomiskās izaugsmes priekšrocības.
4. Lielākas ĀTI piesaistes nozares ir rūpniecība (īpaši darbietilpīga) un uz eksportu orientēta ražošana, transports, loģistika un līzings.
5. Speciālas ekonomiskas zonas (SEZ) Ķīnā spēlē svarīgu lomu ĀTI piesaistē, SE zonās investoriem tiek nodrošināti īpaši labvēlīgi ekonomiskie nosacījumi – zemāki nodokļi, nodokļu atvieglojumi, lētas ražošanas izmaksas un attīstīta infrastruktūra.
6. Lielāka SEZ daļa atrodas dienvidaustrumu piekrastē, kas padara Ķīnas reģionālo attīstību ļoti nevienmērīgu un veicina sociālo saspringumu.
7. Svarīgākas ĀTI negatīvas sekas ir inflācija un atkarība no eksporta, kā arī virkne sociālo un ekoloģisko problēmu.
…