Dzīvojamo telpu privatizācija īstenojama pēc principiem un noteikumiem, kuri atspoguļoti likumā „Par Krievijas Federācijas dzīvojamā fonda privatizāciju”. Svarīgākais mājokļu privatizācijas princips – brīvprātīga privatizācija, bezmaksas dzīvojamo telpu nodošana pilsoņu īpašumā, kuri tajā dzīvo; viens pilsonis dzīvojamo telpu var privatizēt vienu reizi.
Protams, Konstitūcijā nav nosauktas visas grupas, kurām ir tiesības uz mājokli. Tā Krievijas Federācijas likuma no 04.07.1991 „Par Krievijas Federācijas dzīvojamā fonda privatizāciju” 9.pantā ir izskaidrots, ka saņemt mājokli ir tiesības – Otrā Pasaules kara invalīdiem un noteiktā kārtībā tiem pielīdzinātām personām, darba invalīdiem, kā arī invalīdiem no bērnības, kara veterāniem, ģimenēm, kuras gājušas bojā pildot valsts pienākumus, ģimenēm ar ienākumiem zemākiem par valsts noteikto izdzīvošanas minimumu, pilsoņiem, kuriem ir nepieciešami dzīvokļu un sadzīves apstākļu uzlabošana – saglabā mājokļu piešķiršanas kārtību no valsts vai pašvaldību dzīvojamā fonda uz īres līguma pamata.
Analizējot Krievijas Federācijas Konstitūciju un no tās izrietošo likumdošanu var secināt, ka nevar privatizēt šādas dzīvojamās telpas – kopmītnes, slēgto kara pilsētiņu mājas, dienesta dzīvojamās telpas, dzīvojamas telpas specializētajās mājās.
Nevar privatizēt dzīvojamās telpas, kuras atrodas kopmītnēs. Kopmītnes - dzīvojamo māju specializēts veids, kurās paredzēts dzīvot strādājošiem, studentiem, skolniekiem. Dzīvojamās telpas kopmītnēs, parasti, tiek piedāvātas sezonas vai gadījuma strādniekiem, kuri nodarbināti uz terminētā darba līguma pamata, kā arī studentiem, skolniekiem – uz mācību laiku.
Nevar privatizēt dzīvojamās telpas, kas atrodas slēgto kara pilsētiņu mājās. Slēgtajām kara pilsētiņām ir raksturīgs drošas funkcionēšanas īpašs režīms un valsts noslēpumu aizsargāšana, kas sevī ietver militārpersonas, to ģimeņu locekļu un citu pilsoņu dzīvošanas speciālos nosacījumus.…
