1.Cpaвните порядок формирования и компетенцию Конституционного Совета Фрвнцузской Республики и Конституционного Суда ФРГ. Отдельно укажите моменты сходства и различияю.
Francijas tiesu sistēmā nav speciāla konstitucionāla tiesa, bet funkcionē tā saucamie tiesas orgāni, kuri kontrolē jau pieņemtos un izdotos normatīvos aktus, kā arī likumprojektus.
Konstitucionālo kontroli veic Francijas konstitucionālā padome. Tā sastāv no 9 locekļiem. Tiek iecelts uz 9 gadiem, bez tiesībām un atjaunošanu amatā. Trīs locekļus nozīmē Francijas prezidents, trīs Senāta Priekšsēdētājus ( no parlamenta augšējās palātas), trīs nacionālās sapulces priekšsēdētāji ( no parlamenta apakšējās palātas). Katrus 3 gadus notiek Konstitucionālās tiesas atjaunošana par 1/3 daļu. Vēl bez 9 locekļiem Konstitucionālās tiesas sastāvā ietilpst visi bijušie Francijas prezidenti. Konstitucionālās tiesas darbu vada tiesas priekšsēdētājs, kuru ieceļ Francijas prezidents no padomes locekļu skata. Ja tiesnešu balsojuma skaits dalās vienlīdzīgās daļās, priekšsēdētāja balss ir izšķiroša. Svarīgākais Francijas konstitucionālās tiesas kompetencē ir par konstitūcijas atbildību un likumu kontroli.
Visi likumi līdz to nodošanas publikācijas, kā arī parlamentu palātas reglamenti līdz to pieņemšanai jābūt nodotai konstitucionālai tiesai, kura dod slēdzienu par tās atbildību konstitūcijai. Francijas Konstitucionālajai padomei ir piešķirtas tiesības izskatīt jautājumu par to, vai starptautiskais līgums, kuru noslēdzis kāds no valsts pārvaldes orgāniem, ir pretrunā ar konstitūciju. Tas notiek pēc valsts prezidenta, ministru prezidenta, parlamenta palātu priekšsēdētāju vai 60 parlamenta deputātu pieprasījuma. Ja Francijas Konstitucionālā padome konstatē šādu pretrunu, tad attiecīgā likumprojekta ratifikācija vai pieņemšana tiek atlikta līdz brīdim, kad ir vai nu realizēti grozījumi attiecīgajā konstitūcijas daļā vai par jaunu tiek pārstrādāts starptautiskais līgums.
Parastie likumi un Francijas Republikas noslēgtie starptautiskie līgumi, iesniedzami konstitucionālai padomei ar to pašu mērķi, bet ne obligātā kārtībā, tikai pēc valsts prezidenta pieprasījuma, vai premjerministra vai vienas no parlamenta palātas pieprasījuma. Likumi, kuri ir pretrunā ar Francijas konstitūcijas normām tie Francijas teritorijā netiek atzīti par saistošiem.
Konstitucionālā padomes kompetencē ir uzraudzīt Republikas prezidenta vēlēšanas likumību izskatīt vēlēšanas procedūras pareizību un paziņot vēlēšanas rezultātus.
…
