Ārvalstu valsts un tiesību vēsture

2. TIESAS PROCESA IZMEKLĒŠANAS (INKVIZĪCIJAS) FORMA. PIERĀDĪJUMU FORMĀLĀ SISTĒMA

Svētā inkvizīcija (latīņu: inquisitio — 'iztaujāšana, noskaidrošana') ir kopīgs nosaukums Romas Katoļu baznīcas struktūru darbībai ķeceru noskaidrošanā un ķecerības apkarošanā. Termins "inkvizīcija" viduslaiku tiesvedībā bija visai izplatīts, un nozīmēja lietas apstākļu noskaidrošanu un izmeklēšanu. Svētās inkvizīcijas pamatuzdevums bija noskaidrot, vai apsūdzētais nav vainojams ķecerībā. Ja vainu nevarēja pierādīt, to atbrīvoja, ja apsūdzētais izrādījās ķeceris, to nodeva laicīgās tiesas rokās, kura tad arī piesprieda sodu.
Inkvizīcijas formas galvenās īpatnības:
• Jauktas apsūdzības procesuālās funkcijas;
• jušu neesamība;
• bezpersoniska likuma vara kā tiesvedības lietas ierosinātājs;
• apsūdzāmais kalpoja par pētījuma objektu;
• pierādījumu bāzes formāls novērtējums.
Inkvizīcijas process tika iedalīts: meklēšana, izmeklēšana un tiesa. Meklēšana sevī ietver divas stadijas: inquisitio generalis un in¬quisitio specialis. Izmeklēšanu veica speciāli apmācīti ierēdņi. Tiesnesis izvērtēja visus apstākļus, vienlaicīgi esot gan apsūdzības izvirzītājpuse, gan arī aizstāvēja apsūdzamo no nepamatotām apsūdzībām.
…