Arvīds Žilinskis

Vasarās komponists strādāja sava tēva saimniecībā. Viņš atceras: „Grūtākais man bija rudzu pļauja ar vienroces izkapti. Vajadzēja mācēt notrāpīt rudzu kūlīti pēc lieluma. Rokas ļoti nogura. Tad mēģināju tās atpūtināt, sasienot kūlīšos un saliekot statiņos uz lauka strīpās. Rudzu status pēc saulē un vējā nokaltēšanas vajadzēja manīties savest labības šķūņos, citādi, ja uznāks lietus, dažreiz tā saucamais garais lietus, viss nopļautais lauks pagalam”.
Lauku mājās Saukā komponistam nebija atbilstoša instrumenta, uz kā trenēties klavierspēli. „Laime, ka Ķesteru skolā bija no vāciešiem atstāts flīģelis „Tresselt” diezgan labā stāvoklī, kuru man atvēlēja lietot arī skolotāja Katiņa Ērglis. Gāju ik pārdienas un muzicēju 4 līdz 6 stundas no vietas. Gatavoju uzdotos skaņdarbus, etīdes, gammas, jau paredzētās jaunajam mācību gadam”, stāsta komponists. …