Finanšu analīzes un vadības pamatā ir finanšu pārskatu analīze. Neraugoties uz to, ka uzņēmumu finansiālā stāvokļa analīze tādā vai citādā veidā tika veikta jau no seniem laikiem, sistemātiskas finansiālā stāvokļa analīzes jēdziens radies salīdzinoši nesen, tikai 19. gs. vidū. Šajā laikā Rietumu analītiskās uzskaites praksē parādījās pirmie rādītāju aprēķini, kas raksturoja uzņēmuma likviditāti un izmaksu efektivitāti. Rietumu ekonomisti izdalīja vairākas nozīmīgas sistematizētas finansiālā stāvokļa analīzes pieejas, piemēram, uzņēmumu kredītspējas noteikšana, uzņēmuma darbības efektivitātes analīze, uzņēmuma nākotnes analīze u.c.
1.1. Finanšu analīzes raksturojums
Finanšu analīze ir finanšu dokumentu rādītāju analīze ar analītisku instrumentu un metožu palīdzību ar mērķi noskaidrot galvenās sakarības un pazīmes, kas nepieciešamas lēmumu pieņemšanai.
Finanšu analīzes galvenais mērķis ir noteikt uzņēmuma finansiālo stāvokli un identificēt iespējas pilnveidot esošās finansu vadības metodes un uzlabot uzņēmuma finansu stāvokli.1 Tajā ietilpst arī neliela skaita izejas parametru iegūšana, kas sniedz objektīvu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli, tā peļņu vai zaudējumiem, aktīvu un pasīvu struktūras izmaiņām, debitoru parādiem un kreditoru saistībām. Turklāt analītiķus interesē gan uzņēmu pašreizējais finansiālais stāvoklis, gan tā gaidāmais stāvoklis tuvākā vai tālākā nākotnē.
Finanšu analīzes galvenās funkcijas ir:
Analizējamā uzņēmuma finansiālā stāvokļa objektīvs novērtējums;
Atklāt un novērtēt cēloņus, kas ietekmējuši finansiālo stāvokli;
Finanšu jomā pieņemamo vadības lēmumu sagatavošana un pamatošana;
Visas saimnieciskās darbības efektivitātes paaugstināšana;
Finanšu analīzes uzdevumi atkarībā funkcijām ir:
Pārbaudīt un izvērtēt iepriekšējo saimniekošanas rezultātu;
Izvēlēties investīciju virzienu;
Izvēlēties uzņēmumu apvienošanas variantus;
Veikt organizatoriskus pasākumus, lai piesaistītu papildus kapitālu;
Prognozēt nākotnes finansēšanas nosacījumus un rezultātus;
Atklāt ražošanas problēmas, rezerves;
Novērtēt vadības kvalitāti;
Samazinātu nenoteiktību, pieņemot vadības lēmumus;
Finanšu jomā saskaņot un pamatot pieņemamos vadības lēmumus;
Tā kā finansiālā stāvokļa analīzei par pamatu ir visiem pieejama informācija, to var veikt gan paša uzņēmuma personāls, gan jebkurš cits analītiķis. Katrs analītiķis, atkarībā no analīzes mērķa, izvēlas savu pieeju. Parasti tiek izvēlētas tādas metodes, kas atbilst analītiķa zināšanu līmenim, atvēlētajam laikam un mērķim. Gan iekšējai, gan ārējai analīzei jābalstās uz vienotu analīzes veikšanas metodiku, tas ir, informācijas nesējiem, aprēķinātajiem lielumiem ir jābūt salīdzināmiem. …
