Jebkura uzņēmuma darbība un vadības lēmumu pieņemšana nav iespējama bez tā izpētes, analīzes un izvērtēšanas. Tāpēc rodas nepieciešamība veikt uzņēmuma finanšu analīzi, kas parāda tā finansiālo stabilitāti un ir nepieciešama tālākai uzņēmuma attīstībai, stratēģijas veidošanai. Pamatojoties uz uzņēmuma finanšu analīzi vadītāji nosaka uzņēmuma vispārējo stratēģiju, analizē iespējas tās īstenošanai, nosaka, kā un ko darīt, lai īstenotu izvirzītos mērķus, kontrolē, vai rezultāti būs tādi, kā bija paredzēts. Investoriem tā ir vajadzīga lēmuma pieņemšanai par investīciju nepieciešamību. Potenciālam darbiniekam tā ir nepieciešams lai noteiktu potenciālo ienākumu drošību un stabilitāti.
Termins „analīze” ir radies no grieķu vārda „analysis”, kas tulkojumā nozīmē „sadalīt, saskaldīt”. Jebkura sadalīšana ļauj ieskatīties pētāmā objekta iekšienē, noteikt katra elementa nozīmi. Ar analīzi plašākā nozīmē tiek saprasta spēja iepazīt priekšmetu un apkārtējās vides parādības, pamatojoties uz viena vesela sadalīšanu pa daļām, un to izpētīšana visā tā būtībā.
Finanšu analīze ir uzņēmuma saimnieciskās darbības analīzes daļa. Finanšu analīzes mērķis ir iegūt svarīgākos rādītājus, kuri parāda uzņēmuma tekošā un gaidāmā finansiālā stāvokļa precīzu ainu. Finanšu analīze ļauj izprast uzņēmuma finanšu plūsmas, kā arī nosaka visracionālākos virzienus materiālo, darba un finanšu resursu sadalē. Lai novērtēt finanšu analīzes iegūtos rādītājus izmanto 3 dažādus veidus: salīdzinot ar ideālo līmeni, salīdzinot ar iepriekšējiem periodiem un salīdzinot iegūtos rādītājus ar vidējo nozares līmeni.
Finanšu analīzes lietotājus apvieno trīs grupās: personas, kas tieši nodarbojas ar biznesa jautājumiem uzņēmumā, personas, kas atrodas ārpus uzņēmuma un kuriem ir tieši finansiālā ieinteresētība uzņēmuma saimnieciskās darbības rezultātā, kā arī personas, kurām ir netiešā finansiālā ieinteresētība uzņēmumā.
Pamatojoties uz uzņēmuma finanšu analīzi vadītāji nosaka uzņēmuma vispārējo stratēģiju, analizē iespējas tās īstenošanai, nosaka, kā un ko darīt, lai īstenotu izvirzītos mērķus, kontrolē, vai rezultāti būs tādi, kā bija paredzēts.
AS “Parex banka” tika reģistrēta 1992. gada 14. maijā kā akciju sabiedrība. Savu darbību Banka sāka 1992. gada jūnijā. 2005. gada 31. decembrī Bankai bija 90 filiāles un klientu apkalpošanas centri Rīgā un visā Latvijā un pa filiālei Tallinā un Berlīnē. Bankai ir arī 8 pārstāvniecības.
Banka galvenokārt pieņem noguldījumus, izsniedz īstermiņa un ilgtermiņa aizdevumus Valsts kasei, vietējām pašvaldībām, uzņēmumiem, privātpersonām un citām kredītiestādēm, izsniedz un apkalpo maksājumu kartes, kā arī veic finanšu līzinga un ārvalstu valūtas maiņas operācijas. Banka saviem klientiem piedāvā arī aktīvu pārvaldīšanas un investīciju banku pakalpojumus, vietējos un starptautiskos naudas pārskaitījumus, kā arī virkni citu finanšu pakalpojumu.
2006. gada 31. decembrī Bankā strādāja 3 086 darbinieku, tai bija 20 710 kredītu ņēmēju un finanšu līzinga klientu, 136 006 norēķinu karšu īpašnieku un 199 700 noguldītāju.
Tāpēc šī banka bija izvēlēta kā pētāmais objekts.
Kvalifikācijas darba pētījuma objekts ir Akciju sabiedrība „Parex banka”.
Pētījuma priekšmets ir Akciju sabiedrības „Parex banka” 2004., 2005. un 2006. gada pārskati.
Kvalifikācijas darba mērķis ir izanalizēt komercbankas finanšu pārskatus un noteikt to finansiālo stabilitāti.
Lai sasniegtu darba mērķi bija izmantotas sekojošas metodes:
Analītiskā metode,
Salīdzinoša metode,
Normatīvā metode,
Ekonomiskā metode,
Vidējo lielumu aprēķināšanas metode.
Lai sasniegtu šo mērķi ir nepieciešams izanalizēt komercbankas finanšu rādītājus laika posmā no 2004. līdz 2006. gadam.
Veicot finansiālo analīzi bija nepieciešams apskatīt teorētiskos aspektus. Šeit autore saskaras ar tādām grūtībām, ka informācijas trūkums. Būtībā, visa informācija, kas skar finansiālā stāvokļa analīzi ir saistīta ar uzņēmumiem, savukārt komercbanku finansiālā stāvokļa analīzes rādītāji atšķiras no uzņēmuma finanšu rādītājiem.…
