Kad biju maziņa, mans tētis bieži gāja makšķerēt uz upi. Šad tad aizgāju viņam līdzi. Nekad neesmu īsti sapratusi, kā tur ir ar to makšķerēšanu. Kad ir labāk makšķerēt, kā to darīt, kur to darīt.. Un, kādas zivis labāk ķeras. Tādēļ nolēmu to visu noskaidrot, un apkopot šajā referātā. Kādēļ par asariem? Tādēļ, ka Latvijas upēs asari ir vieni no izplatītākajām zivju sugām. Un parasti tētis izzvejoja pa kādam asarim. Nekad nenāk par ļaunu noskaidrot ko vairāk.
Asarveidīgās zivis sastopamas jūrās un saldūdeņos. Latvijā 15 dzimtas (dažu dzimtu pārstāvji gan konstatēti tikai vienu vai vairākas reizes). Pazīstamākie ir asaru dzimtas pārstāvji. Makšķernieku lomos viena no biežāk sastopamajām zivīm ir asaris . Tāpat kā asaris, viena no izplatītākajām sugām ir ķīsis. Abas šīs sugas sastopamas gan upēs, gan ezeros, kā arī jūras piekrastē, it īpaši upju grīvu tuvumā. Visvērtīgākais šīs dzimtas pārstāvis ir zandarts. Tā ir rūpnieciski nozīmīga zivs piekrastes zvejā. Šī zivs garumā var pārsniegt 1 m un svērt līdz 10 kilogramiem. No tūbīšu dzimtas Latvijas piekrastē sastopama tūbīte un nigliņš. Baltijas jūras piekrastē, pa retam arī Rīgas līcī nozvejo makreli jeb skumbriju. Šī makreļu dzimtas zivs ir nozīmīgs zvejas objekts. Makreles pārtiek no vēžveidīgajiem un nelielām zivīm. Vienreiz Baltijas jūras austrumdaļā noķerta pelamida. Divas reizes pēckara periodā Latvijas piekrastē konstatēta arī zobenzivs. Šī visai eksotiskā zivs ir plēsēja un pārtiek galvenokārt no siļķēm, makrelēm, stavridām un kalmāriem. Četras sugas pārstāv jūrasgrunduļu dzimtu. Divplankumu un melnais jūrasgrundulis iekļauti Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijā. Taukzivju un lentzivju dzimtas pārstāvētas katra ar vienu sugu. Viena suga pie mums pārstāv lucīšu dzimtu – lucītis. …
