sinis ir šķidrie saistaudi. Asinīm ir transporta, regulācijas un aizsargfunkcijas. Tās piegādā šūnām barības vielas un skābekli, bet aizvada no tām ogļskābo gāzi un citas atkritumvielas. Asinis palīdz vienmērīgi sadalīt organismā siltumu. Tās piedalās šķidruma un dzelzs daudzuma regulācijā un nodrošina vides reakcijas (pH) līdzsvaru. Asinis ir saistaudi, kuros šūnas citu no citas atdala šķidrums, ko sauc par plazmu. Mugurkaulniekiem ir divu veidu asins šūnas: sarkanās asins šūnas jeb eritrocīti, kas pārnēsā skābekli, un baltās asins šūnas jeb leikocīti, kas cīnās ar infekcijām. Plazmā ir arī asins plātnītes jeb trombocīti, kam ir liela nozīme asins sarecēšanā. Plātnītes nav asins šūnas, bet gan kaula smadzenēs esošu gigantisku šūnu fragmenti.
Asiņu starpšūnu viela (plazma) atšķirībā no citu saistaudu starpšūnu vielas nav veidojusies no šūnām. Plazma ir dažādu vielu molekulu, barības vielu, atkritumvielu, sāļu un proteīnu maisījums.
Nobrieduši cilvēka eritrocīti ir mazas, no abām pusēm saspiestas diskveida šūnas bez kodola. Leikocīti ir lielāki par eritrocītiem, tajos ir kodols, tie ir caurspīdīgi. Trombocīti veidojas sarkanajās kaula smadzenēs, sabrūkot lielām šūnām, ko sauc par megakariocītiem. [ 3.,153.]…
