Asinsrade jeb hematopoēze ir asins šūnu veidošanās, kuras laikā no asinsrades cilmes šūnas nobriest funkcionāli aktīvas asins šūnas. Asinsrade ir unikāls savstarpējas ietekmes process starp polipotentu cilmes šūnu un kaulu smadzeņu mikrovidi. Asinsradei nepieciešami abi komponenti. Polipotentās cilmes šūnas nespēj augt un dalīties, ja nav t.s. mājas vides (mājas efekta). Mājas vidi veido visi kaulu smadzeņu mikrovides komponenti - stromas šūnas, fibroblasti, endotēlija šūnas, tauku šūnas. Tikai savstarpējā ietekmē un līdzsvarā starp cilmes šūnām un mikrovidi rodas normāla hematopoēze.
Asinsrades audi ir vieni no mitotiski aktīvākiem audiem organismā, līdzīgi kā kuņģa un zarnu trakta epitēlijs, epiderma, sēklinieki. Tiem jānodrošina normāls asins šūnu daudzums. Tāpat kā visas mezodermālās izcelsmes šūnas, arī asins šūnas nepārtraukti iet bojā un atjaunojas. Asins šūnām perifēriskās asinīs ir neilgs mūžs, sarkanās asins šūnas jeb eritrocīti dzīvo vidēji četrus mēnešus (100-120 dienu), trombocīti - 7-10 dienas, granulocīti - 10 stundas. Pierādīts, ka katru dienu organismā iet bojā 1x1011 šūnu, tikpat daudz šūnu no kaulu smadzenēm nokļūst asinīs. Vienā diennaktī uz 1 kg masas pieaugušam cilvēkam kaulu smadzenes producē 1 miljardu granulocītu, 2,5 miljardus eritrocītu un 2,5 miljardus trombocītu. Asinsrade ir aktīvs process cilvēka mūžu.
Jaundzimušajiem kaulu smadzenes, tāpat kā citi orgāni, vēl attīstās, tādēļ tajās ir daudz kodolus saturošu sarkanās rindas šūnu, limfocītu un augsts hemoglobīna līmenis. Var būt arī paaugstināts bilirubīna līmenis, jo aknu fermenti,kas šķeļ normālos eritrocītu destrukcijas produktus, vēl nav pietiekami attīstījušies. Jaundzimušajiem 80-90% asinsrades notiek kaulu smadzenēs. Ar laiku hematopoēze mazinās, daļa kaulu smadzeņu garos stobrkaulos tiek aizstātas ar tauku šūnām, veidojas baltās kaulu smadzenes. Arī asins šūnu daudzums mainās - no normas bērna vecumā līdz pieaugušo normai. …
