Ā.Smita darba algas, peļņas un rentes teorija

Man liekas, ka studēt kaut-ko oriģinālu un neatkārtojamo (lai pat noteiktā etapā)- tas vienmēr it daudz interesantāk nekā analizēt to, par ko daudzi līdz šim jau runāja, rakstīja un diskutēja.
Oriģinālās un neatkārtojamās idejas – raksturīgas nedaudziem zinātnes pārstāvjiem, tajā skaitā ekonomiskajā. Pie tādiem ekonomiskās zinātnes pārstāvjiem ar pilnu pārliecību var attiecināt Ādamu Smitu. Tādēļ ir pietiekāmi iepazīties ar viņa galveno sacerējumu “Petījumi par dabas un par tautas bagātības iemesliem” . Šajā darbā, manuprāt, var atrast diezgan racionālas idejas.
Pie tādām idejām, piemēram, var attiecināt domu par to, ka, izdarot pakalpojumu citiem ļaudīm, cilvēks to dara, pirmkārt savu savtīga interešu dēļ.
Savos darbos, it īpāši iepriekš minēta grāmatā, Smits vispārināja klasiskās skolas simtsgadīgo attistību, kura sākas ar V.Petti.

1.Biografija Ā.Smita
Ā.Smits ir dzimis aprilī 1723. gada Kirkeldas pilsētā Skotijā. Pārticīgā ģimenē, lai gan īsi pirms Ādama piedzimšanas viņa tēvs bija nomiris. Reizēm Smits tiek pieskaitīts pie angļu ekonomistiem, taču tas ir nepareizi, jo gandrīz visu savu mūžu viņš ir dzīvojis Skotijā, un arī Smita uzskatu veidošanā noteicoša loma bijusi tā sauktajai “skotu apgaismībai”- ievērojamu intelektuālu sasniegumu periodam Skotijas vēsturē XVIII gadsimtā.
Ā.Smita dzīvē nav bijis neparastu un īpaši pieminamu notikumu. Bērnībā viņš gāja skolā dzīmtajā pilsētā. 1737. gadā Smits iestājās Glazgovas Universitātē, kur viens no viņa skolotājiem bija tā sauktās “Glazgovas morālās filozofijas skolas” pats ievērojamākais pārstāvis –F.Hečisons. 1740. gadā Smitam tika piešķrta stipendija, lai turpinātu studijas Oksfordas Universitātē un pēc tam kļūtu par garīdznieku. …