A.Smits dzimis 1723. gada jūnijā Skotijā, Kirkeldas pilsētiņā. Gandrīz visu mūžu pavadīja Skotijā.
"Skotu apgaismībai" bija noteicoša loma viņa uzskatu veidošanā. Ar A.Smita vārdu aizsākās ievērojams intelektuālu sasniegumu periods - Scottish Enlightenment. Šai sakarā ir pieminami arī Adama Fergusona, Deivida Hjuma un Džeimsa Stjuarta vārdi.
Bērnībā Smits mācījās dzimtās pilsētiņas skolā, 1737.gadā Glazgovas universitatē. 1970.gadā Smitam pieškīra stipendiju, lai viņš Oksfordas universitātē turpinātu studijas un kļūtu par garīdznieku. Viņš atteicās no garīdznieka karjeras un sāka lasīt lekcija par filosofiju Edinburgā. 1946.gadā atgriezās dzimtajā pilsētiņā.
1751.gadā sāka strādāt Glazgovas universitātē Loģikas katedrā, bet nākošajā gadā pāriet uz Morālas filosofijas katedru.
Savu pirmo lielāko darbu "The theory of Moral Sentiments" Smits publicē 1759.gadā. Ekonomikas problēmām sāk veltīt loti lielu uzmanību. Stādāt pie sava visievērojamākā darba ekonomikas vēsture " Wealth of Nations". Darbu publicē 1776.gadā. Jaunu un papildinātu izdevumu publicē 1784.gadā.
1790.gadā Smits pārstrādā un publicē "The theory of Moral Sentiments" 6 izdevumu.
Pēc viņa lūguma, pēc viņa nāves, visi manuskripti tika sadedzināti.
Darba dalīšanas rezultātā, pēc Ādama Smita domām, ir noticis lielākais progress darba ražošanas spēku attīstībā. Darba dalīšanas rezultātus sabiedrībai kopumā vieglāk ir izprast, ja iepazīst to, kā tas darbojas kādā atsevišķā ražotnē. Nelielās manufaktūrās paredzēts apkalpot nelielu pieprasījumu tikai nenozīmīgam cilvēku skaitam, darbinieku kopējam skaitam vajadzētu būt nelielam, tāpēc strādājošie dotajās ražotnēs tiek nodarbināti vairākos uzdevumos un bieži tiek salikti kopā strādāt vienā ražotnē. Pretēji tas notiek lielajās manufaktūrās, kuras paredz apmierināt lielāku pieprasījumu lielam cilvēku skaitam. Tad nav iespējams apvienot strādājošos vienā darbnīcā un daudz ātrāk ir iespējams sasniegt vēlamo rezultātu, ja darbs tiek sadalīts.
A.Smits par piemēru tam ir paņēmis diezgan nenozīmīgu ražošanas nozari, kas parāda darba
dalīšanas efektivitāti. Tā ir piespraudīšu ražošana. Cilvēks, kurš nav apmācīts šim ražošanas veidam un neprot rīkoties ar mašīnām, kas nepieciešamas ražošanas procesam, pēc A. Smita domām, knapi var, pat pie lielākās gribēšanas, uztaisīt pat vienu piespraudi, nemaz nerunājot par daudzām tādām piespraudēm, jo tas ir diezgan sarežģīts process - vienam darbiniekam jāizstiepj stieple, citam jāiztaisno, trešajam jānogriež, ceturtajam jāizasina vienu galu, lai varētu piestiprināt galviņu. Pašas galviņas izgatavošana vien prasa vairāku uzdevumu veikšanu. Tās uzstādīšana paredz īpašu operāciju, piespraudes pulēšana citu, par patstavīgu uzdevumu tiek uzskatīts arī piespraudīšu sakomplektēšana paciņās. …
