Aspazija (1865 – 1943)
Starp ikdienas rupjiem skārieniem,
Starp pārdzīvotiem uzskatiem
Es esmu kā roze starp rāceņiem,
Kā uguns starp sausiem žagariem –
Jā, tāda es esmu – to zināt!
(Aspazija)
Dzejniece Aspazija (īstajā vārdā Elza Rozenberga) dzimusi Zemgalē, Zaļenieku Daukšās.
Agri meitenes rokās nonāk grāmatas – Bībele, kalendāri un dažādi sentimentāli romāni. 1876. gadā meitene sāk mācīties Zaļās muižas pagastskolā, bet vēlāk (1877 – 1884) mācās vāciskajās Jelgavas meiteņu audzināšanas iestādēs.
Vācu un krievu valodas apgūšana paver Elzai plašāku skatu uz dzīvi un cilvēku attiecībām. Par viņas mīļākajiem rakstniekiem kļūst Gēte, Šillers, Bairons, Ļermontovs un Puškins, jo tie nīst varmācību, netaisnību, melus un rāda drosmīgus, neparastus rakstus.
Ģimenes materiālajiem apstākļiem pasliktinoties, meitenei no skolas jāšķiras un pēc vecāku gribas jāmācās šūt un saimniekot. Izglītību viņa turpina pašmācības ceļā. Labs padomdevējs Elzai ir filologs Kārlis Jansons, kas dod audzēknei zināšanas filozofijā, klasiskajā literatūrā un drāmas teorijā, kā arī pievērš viņu latviešu tautas kultūrai. Nākamajai dzejniecei tuvs kļūst G. Merķeļa „Latviešos” izteiktais protests, viņa vērīgāk ielūkojas tautas senatnē un iemīl Ausekļa un Pumpura darbus.
Dzīve gatavo jaunietei tālākus pārbaudījumus: vecāki spiež viņu precēt nemīlamu vīru. Cerēdama kļūt neatkarīgāka, Elza piekāpjas. Taču jaunais vīrs izputina Daukšu saimniecību un aizbēg uz Ameriku, bet Rozenbergu ģimene nonāk trūkumā. Elza kļūst par galveno balstu un gādnieku vecākiem un jaunākajiem ģimenes locekļiem. Trūkums un pazemojumu pilna dzīve sagaida jauno sievieti viņas šuvējas un mājskolotājas gaitās dažādu turīgu ļaužu „famīlijās”.
Rainis (1865 – 1929)
Dzejnieks Rainis (īstajā vārdā Jānis Pliekšāns) dzimis 1865. gada 11. septembrī Varslavānu mājās, kas bija daļa no Tadenavas pusmuižas Zemgales austrumdaļā. Pirmos četrus dzīves gadus zēns pavada Tadenavā, ko viņa tēvs nomā.
Raiņa tēvs ir ļoti darbīgs cilvēks ar asu un kritisku prātu. Māte ir enerģiska, viesmīlīga, gudra sieviete. Viņa prot vācu, krievu un leišu valodu, ir daudz lasījusi un labi zina latviešu folkloru.
No Tadenavas Pliekšānu ģimene pārceļas uz Randenes pusmuižu, kas atrodas uz Daugavas krasta netālu no Daugavpils. Randenē visapkārt mutuļo dzīvība, te zēnam atveras pavisam cita pasaule. Pa lielceļu tieši garām Randenei pastāvīgi norisinās dzīva kustība. Muižas robežas skar jaunbūvējamā Kalkūnu – Panevēžas dzelzceļa līnija, kuras brīvdarbos piedalās dažādu tautību cilvēki. Mazais zēns vēro viņu darbu, klausās sarunās un dziesmās. Sevišķi viņam patīk lietuviešu tautasdziesmu sērās melodijas un baltkrievu dziesmas.
Vecāki neļauj zēnam saieties ar kalpu bērniem, tāpēc viņš dzīvo vientuļi un iemīl dabu.
No 1872. gada Rainis dzīvo Berķeneles (Berkenhēgenes) pusmuižā, kas atrodas kilometrus septiņus no Daugavpils.
Zēnam lasīt iemāca vecākā māsa, pēc tam viņš mācās Vilkumiesta jeb Ēģiptes pastorātā. 1875. gadā viņu nodod Grīvas vācu skolā, bet 1880. gadā Rainis iestājas Rīgas pilsētas ģimnāzijā. Galvenie priekšmeti ģimnāzijā ir klasiskās valodas un vācu valoda. Raiņa skolasbiedrs un draugs ir Pēteris Stučka.
…
