1.1. Kas ir asteroīdi
Asteroīdi jeb kā tos mēdz dēvēt zinātnieki - mazās planētas ir dažāda izmēra objekti, kas riņķo ap Sauli, vairums no tiem ir klinšu un metāla gabali, kuru diametrs ir daži kilometri.
Visvairāk asteroīdu atrodas starp Marsa un Jupitera orbītām - šo kosmiskās telpas apgabalu sauc par asteroīdu joslu. Dabā asteroīdi atrodas tālāk aiz Jupitera orbītas un ir arī tādi asteroīdi, kuru orbītas šķērso Zemes orbītu.
1.2. Asteroīdu uzbūve un ārējais izskats
Atskaitot pašus lielākos asteroīdus, kuriem ir lodveida forma, vairums asteroīdu ir neregulāri, stūraini klinšu bluķi. Asteroīdu virsma var būt gaiša, vai tumša, tos klāj meteorītu triecienu radītie krāteri. Pēc blīvuma un sastāva asteroīdi līdzinās meteorītiem. Asteroīdiem nav atmosfēras, jo gravitācijas spēks ir pārāk mazs, lai noturētu gāzu atomus. Tie ir auksti ķermeņi, to temperatūra pat Saules apspīdētajā pusē nepārsniedz -1000C. Asteroīdi sastāv galvenokārt no metāla vai akmens, tie riņķo elipsveida orbītā ap Sauli gluži kā mazas planētas. Asteroīdi var būt gan 1000 kilometru diametrā kā lielākais līdz šim zināmais, vārdā Ceres (atklāts 1801. gadā), gan arī maza oļa lielumā, kā mazākais līdz šim zināmais asteroīds, kura diametrs sasniedz vien 0,5 km. Objektus, kas mazāki par 0,5 km diametrā sauc par meteorītiem.
1.3. Lielākie asteroīdi
Visvairāk asteroīdu ir starp Marsa un Jupitera orbītām un tie koncentrējušies asteroīdu joslā, kurā riņķo aptuveni 100 tūkstoši dažāda diametra mazo planētu.
…
