1.Visuma veidošanās un lielais sprādziens.
Visums radās Lielajā Sprādzienā apmēram 10 līdz 15 miljardus gadu atpakaļ. Precīzs Visuma vecums nav zināms, jo precīzi nav zināms Visuma izplešanās ātrums. Visuma attīstībā ļoti svarīgi bija tā pastāvēšanas pirmie mirkļi (pat ne pirmās sekundes, bet niecīgas sekundes daļas) jo tie lielā mērā noteica Visuma attīstības turpmāko gaitu. Sākumā tas bija ļoti blīvs, karsts un sastāvēja tikai no ļoti sīkām daļiņām - elementārdaļiņām. No rašanās mirkļa tas strauji, sprādzienveidīgi, izpletās, tādēļ šis process ir nosaukts par Lielo Sprādzienu. Visumam izplešoties, tā temperatūra pakāpeniski samazinājās un tajā sāka veidoties gāzes - hēlijs un ūdeņradis. Šie notikumi risinājās pirmo Visuma pastāvēšanas minūšu laikā. Pēc miljona gadu Visuma karstā gāze atdzisa tiktāl, ka tajā sāka veidoties nelieli gāzes sablīvējumi. Apmēram pēc miljarda gadu, skaitot no Visuma rašanās brīža, no tiem sāka veidoties galaktikas. Tad galaktikās radās zvaigznes. Viela kļuva caurspīdīga un starojums varēja brīvi pārvietoties visos virzienos. No šī brīža Visuma attīstībā iesākās pēdējais posms, kas turpinās arī mūsdienās un kurā viela “spēlē galveno lomu”. Visuma nākotne ir atkarīga no tā, vai tas turpinās izplesties, vai sāks sarauties. Ja Visums nākotnē sāks sarauties, tas atkal kļūs par īpaši blīvu objektu tāpat kā Lielā Sprādziena brīdī. Tad var atkal sekot jauna izplešanās. Ja Visuma izplešanās turpināsies bezgalīgi, tad zvaigznes galu galā iztērēs visus savas enerģijas krājumus un nodzisīs. Visums sastāvēs no tumšiem ķermeņiem, starp kuriem arvien pieaugs attālums Visuma izplešanās dēļ. …