ASV prezidenta vēlēšanas. Vieta drukāto mediju dienas kārtībā

Secinājumi
1. Dienas kārtības process spēj mainīt sabiedrības viedokli par kādu notikumu vai personu. Pateicoties mediju starpniecībai dienas kārtības process izraisa diskusijas par tēmām, ko mediji ir izvirzījuši kā svarīgas.
2. Ar dienas kārtības teorijas palīdzību var veikt analīzi par to, cik lielu vietu mediju dienas kārtībā ieņem ASV prezidenta vēlēšanas, jo dienas kārtības teorija skaidro attiecības starp mediju un sabiedrības prioritātēm. Secinu, ka ASV prezidenta vēlēšanas mediju dienas kārtībā aizņēma lielu vietu īslaicīgi.
3. Visi trīs apskatītie drukātie mediji bija iekļāvuši savā dienas kārtībā informāciju par ASV prezidenta vēlēšanām un to rezultātiem. It īpaši 10. novembrī visu laikrakstu titullapas rotāja jaunā ASV prezidenta foto attēls.
4. Veicot kontenta analīzi bija jūtama dažu autoru personīgā ietekme uz raksta saturu - varēja redzēt Trampa piekritējus, vai pretēji - Klintones piekritējus. Taču iepriecināja fakts, ka bija arī neitrāli tendēti autori.
5. Zinot, ka ārzemju medijos daudz vairāk runā par Donaldu Trampu, nekā par Hilariju Klintoni, tas redzams arī mūsu medijos. Ja par Donaldu Trampu pirms vēlēšanām tika publicēti atsevišķi raksti, tad par Hilariju Klintoni nē. Tas atkal liek domāt par personīgo ietekmi uz mediju saturu.
6. Tas, ka izanalizētajiem laikrakstiem 10. novembrī bija viens ļoti līdzīga satura raksts par vēlēšanu rezultātiem, liecina par vai nu kādu citu mediju ietekmi vai kādu ārēju ietekmi uz mediju, lai tas publicētu konkrētu informāciju.
…