Ievadā izklāstīšu situāciju, kas noteica Amerikas un PSRS nesaprašanos un aukstā kara izcelšanās cēloņus.
Aukstais karš noteica Amerikas dzīvi kopš 1945 gada. Tas izmaksāja Amerikai 4 triljonus dolāru un atņēma dzīvību gandrīz 100 000 jaunu vīriešu.1 Konflikts nesākās 1945. gadā vai pat ar komunistu uzvaru Krievijā 1917. gadā. Jau 19. gadsimtā Amerika un Krievija konfrontēja viena otru ar Ziemeļķīnas un Mandžūrijas plāniem. Šīs nācijas ļoti atšķīrās. Amerikas impērija bija decentralizēta, vai “federāla”. Krievijas impērija bija cieši centralizēta. Amerikas ideāls bija dažādas brīvības, liberālisms un demokrātija, kamēr Krievijas iedzīvotāji pakļāvās caram un vēlāk nelielai komunistu elitei. ASV ticēja, ka tās labklājībai vajadzētu augt ar “atvērto durvju”tirdzniecību ar Ķīnas bagāto provinci Mandžūriju, bet Krievija gribēja to kolonizēt un noslēgt. No 18.gs. 90tajiem gadiem līdz 1917 ASV centās savaldīt Krievijas ekspansiju atbalstot Japānu, kura savu iemeslu dēļ arī vēlējās atvērtu tirdzniecību ar Mandžūriju.
Tradicionālās “krievu briesmas” pieauga 1917.gadā. Tā jau uz ekspansiju tendētā cariskā impērija, tagad tika spiesta ar jaunu ideoloģisku spēku – marksismu, kas virzījās pat uz pasaules revolūciju.
Pēc Pirmā pasaules kara, Versaļas miera konferencē 1919.gadā rietumu spēki centās izolēt Padomju Savienību, radot Austrumeiropā tādas bufervalstis kā Polija, Rumānija, Čehoslovākija un Dienvidslāvija. Cenšoties izolēt Padomju savienību, Vudro Vilsons atteicās no diplomātiskām attiecībām ar to. (Bet citas valstis atteicās sekot šim piemēram, Anglija sāka tirgoties ar Krieviju jau 1921.gadā.) Gadu vēlāk divas izstumtās, Krievija un sakautā Vācija parakstīja sadarbības līgumu. …
