Nr. | Название главы | Стр. |
1. | Kas ir atavisms? | 3 |
2. | Kā izpaužas atavisms? | 3 |
3. | Kas nav atavismi? | 4 |
4. | Kā atavismi rodas? | 5 |
5. | Ko mums var pavēstīt atavismi? | 6 |
6. | Pielikums (attēli) | 7 |
7. | Izmantotie avoti | 8 |
1. Kas ir atavisms?
Atavisms ir parādība, kad indivīdam attīstās pazīmes, kas piemitušas viņa tālam sencim. Dažādus atavisma veidus zinātnieki skaidro kā ģenētiski recesīvas pazīmes vai arī kā dominantas pazīmes ar nepietiekamu spēju attīstīties.
Atavismi ir zināmi daudzām dzīvnieku sugām – no zirgiem, kas piedzimst ar lieku īkšķi, līdz pat cilvēkiem, kas piedzimst ar asti. [3.]
2. Kā izpaužas atavisms?
Laiku pa laikam parādās ziņas par zvejniekiem, kuri notvēruši un palaiduši atpakaļ okeānā neparastu radību – delfīnu, kuram līdztekus sugai raksturīgajām pazīmēm – muguras spurai, astes spurai un divām pleznām jeb krūšu spurām – pie pašas astes atrodas vēl divas spuras. (skat. Pielikumu, 1.att) Delfīnam šīs liekās spuras ir palīdzējušas izdzīvot, jo tieši šīs īpatnības dēļ tam ir ļauts atgriezties ierastajā vidē, tomēr praktiskas nozīmes tām nav. Liekās spuras var uzskatīt par nejaušu kroplību, tomēr no zinātniskā viedokļa šī parādība nozīmē vairāk. [3.]
Ir zināms, ka vaļi ir cēlušies no četrkājainajiem sauszemes dzīvniekiem un ka lielajiem vaļiem visbiežāk ir sastopamas atliekas no izzudušajām pakaļkājām. Tie ir atsevišķi kaulu fragmenti, kas atrodas dziļi ķermeņa iekšienē. Arī fosilijas liecina, ka primitīvajiem vaļiem ir bijušas pakaļkājas vai vēl viens spuru pāris. [3.] Tādēļ rodas jautājums – vai notvertais delfīns bijis kādas aizvēsturiskas sugas eksemplārs vai īpatnis, kam atjaunojies priekšteču izskats?
Notikumu interesantāku padara fakts, ka šādi atradumi nav nemaz tik reti – tātad tā nav unikāla nejaušība. Piemēram, 1919. gadā pie Kanādas krastiem tika nomedīts valis, kuram bija ne vien lieks spuru pāris, bet arī pāris kājām līdzīgu piedēkļu, kuru garums pārsniedza vienu metru un kuru iekšienē atradās kājām raksturīgie kauli – augšstilba kauls un liela kauls. [3.]
Atavismi novēroti ne tikai zīdītāju vidū – zinātnieku redzeslokā nonākušas arī čūskas, kurām izveidojušies kāju aizmetņi (skat. Pielikumu, 3.att). No kukaiņiem atavismu visspilgtāk raksturo zarkukaiņi – tiem gadu gaitā spārni vairākkārt ir izzuduši un atkal atjaunojušies. [3.]
…
Darbā apskatīts atavisms (parādība, kad indivīdam attīstās pazīmes, kas piemitušas viņa tālam sencim), tā rašanās iemesli un izpausmes formas, kā arī skaidrots, kā atavismus var izmantot evolūcijas izpētē. Aprakstītas arī parādības, kas bieži tiek jauktas ar atavismu, pielikumā aplūkojami attēli.
- Atavisms
- Baltijas jūra
- Bites
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Bites
Реферат для средней школы10
Оцененный! -
Baltijas jūra
Реферат для средней школы4
-
Latvijas dabas rezervāti
Реферат для средней школы3
-
Ziepes. Ziepju ražošana
Реферат для средней школы15
-
Kartupeļi
Реферат для средней школы4
![Atlants](https://rus.atlants.lv/images/logo-atlants_x2.png)