Atēnu demokrātija antīko autoru vērtējumā
Termins “ demokrātija” ir cēlies no grieķu vārdiem “demos” (tauta) un “kratos” (vara). Ar to saprot valsts sabiedriskās pārvaldes formu balstītu uz tautu kā varas avotu, tautas tiesībām piedalīties valsts pārvaldē, kas apvienotas ar plašu sabiedrības tiesību un brīvību loku.
Tā mēs varētu definēt demokrātiju mūsdienu izpratnē, bet kās to saprata antīkie autori?
Aristotelis, rakstot par Atēnu demokrātiju, tikai konstatē faktus visumā būdams apmierināts ar tādu lietu kārtību pie nosacījuma, ka valsti nepārvalda demogogi, “kuri vairāk par visu grib izcelt savus nopelnus un izpatikt pūlim rūpējoties tikai par mirkļa labumu”.
Kas attiecas uz valsts iekārtu Atēnās Perikla laikā, Aristotelis raksta: “…kāmēr Perikls vadīja tautu, valsts lietas gāja samērā labi; kad viņš nomira, tās sāka iet daudz sliktāk.”1
Pavisam savādāk Atēnu demokrātiju savos darbos vērtē Ksenofonts, kuru neapmierina iespējamība, ka vienkāršās tautas dzīve varētu būt pat labāka nekā augstdzimušajiem tai pašā laikā norādot: “.. ja jau viņi (atēnieši) atraduši demokrātisku valdīšanu par labu esam, man liekas, viņi veiksmīgi saglabā demokrātiju…”
…