IEVADS
Pieprasījums pēc enerģijas pasaulē aug ar katru gadu– no 1994. līdz 2006. gadam
naftas patēriņš pasaulē palielinājies par 20 % un paredzams, ka ik gadu tas pieaugs par 1,6% [13]. Līdz ar augošo globālo pieprasījumu pēc fosilās degvielas, piegādes ķēdēm kļūstot garākām un centralizētākām, kā arī palielinoties atkarībai no importa, gāzes cenas visticamāk augs arī turpmāk. Šie procesi īpaši ietekmē gala patērētājus, viņu labklājību un dzīves kvalitāti.
Pēc Pasaules enerģijas padomes prognozes (World Energy Council, 1994) 2020. gadā
uz mūsu planētas dzīvos ap 8 miljardi iedzīvotāju. Sakarā ar to un ņemot vērā tehnisko progresu, enerģijas patēriņš pēc maksimālā varianta varētu būt 17.2 Gtoe (Naftas ekvivalenta giga tonna), bet pēc minimālā 11.3. Lai nosegtu šos enerģijas patēriņus (rēķinoties ar kopējo
enerģijas patēriņu 16 Gtoe) paredzēts ar oglēm segt vidēji 3.8 Gtoe (23.7%), ar naftu 4.5 (28.1%) ar dabas gāzi 3.6 (22.5%), atomenerģiju 1.0 (6.3%), ar lielajām hidroelektrostacijām 1.0 (6.3%) ar atjaunojamiem energoresursiem 2.1 (13.1%). Taču aplēses rāda, ka ogļu resursu
pietiks 250 gadiem, naftas 40 un dabas gāzes 65 gadiem. Tādējādi Pasaules enerģijas padome rekomendē īpašu uzmanību veltīt jaunu atjaunojamo enerģijas resursu apgūšanai un izmantošanai. Atjaunojamo enerģijas veidu grupā ietilpst tradicionālā biomasa, kas 1990.g. nosedza 60% no atjaunojamās enerģijas, hidroelektrostacijas 30%, modernā biomasas izmantošana 8%, bet saules, vēja, ģeotermālā un nelielās hidroelektrostacijas 2% [3].
Atjaunojamo enerģijas veidu grupā ietilpst koksnes un kūdras dedzināšana kā tradicionālā biomasas izmantošana enerģijas ieguvē. Arī kokogles ieguve un pirolīzes procesi. Ētanola un augu eļļu, kā arī biogāzes ieguve un izmantošana pieskaitāmi pie modernās biomasas pārstrādes enerģijas nesējos. Enerģijas ieguves un izmantošanas politikā būtiska ietekmē ir ekoloģiskajam aspektam.
Teorētiski pašlaik ir iespējams nodrošināt visu pasaulei nepieciešamo enerģijas
daudzumu, izmantojot tikai alternatīvus enerģijas avotus. Visas pasaules elektrostacijas ražo ap 3,2 TW enerģijas. Vairāk nekā puse no tās enerģijas tiek ražota TEC elektrostacijās, izmantojot kurināmo un līdz ar to ievērojami piesārņojot atmosfēru. Viena ceturtdaļa tiek ražota atomelektrostacijās, bet eksistē ļoti aktuāla problēma saistīta ar pārstrādātas degvielās
utilizāciju. Izmantojot visu upju potenciālu var iegūt ap 4 TW enerģijas, Vēja enerģiju – līdz
25 TW, bet saules starojuma enerģiju uz Zemes virsmu līdz pat 85600 TW. Uz att. 1.1. ir atspoguļota prognozējama alternatīvo enerģijas avotu izmantošanas shēma [1].…
